Pusaudzis Gestēms

08.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

«Мы ленивы и нелюбопытны…»
A.Puškins «Путешествие в Арзрум»

«Ваше любимое занятие? — Рыться в книгах».
No Kārļa Marksa «анкеты-исповеди»

 

…Kaut arī mans viedoklis par galvenokārt Interneta kaitīgumu – salīdzinot ar pozitīvajiem momentiem – nav mainījies, neesmu pret šīs XX gadsimta revolucionārās tehnoloģijas iespēju izmantošanu.

Pagājušā gada beigās Delftas elektroniskā bibliotēka izsludināja darba iespēju ar 100 miljoniem lappušu holandiešu (pārsvarā, bet ne tikai) grāmatu, žurnālu un avīžu – gandrīz vai no grāmatu iespiešanas sākuma līdz – pagaidām – 1995.gadam. Tiesa, brīvi pieejams nav viss: tā, žurnāla Het Damspel numuri, kas varētu ieinteresēt dambretistus, sākot ar 1940.gadu “slēgti”; cerēsim – ne uz visiem laikiem.

Tā kā nebiju aizņemts ar cīņu par pārākumu pasaulē, nevarēju sev atteikt “parakņāties” atklātajā informācijas Klondaikā – jo vairāk tāpēc, ka simtlauciņu partiju bāzēs, kā sen jau kļuva skaidrs, ir lielas “tukšās vietas”. Daļa no tām, pateicoties nesavtīgajiem entuziastiem ir aizpildīta – tomēr vēl tālu.

1.Gestēma noslēpums

Viens no pirmajiem jautājumiem, kas rodas, dziļāk iepazīstot Pjēra Gestēma (14.02.1922 – 11.03.2000) biogrāfiju, – kāpēc viņš ir piedalījies mačā par pasaules čempiona titulu 1945.gada vidū? Seibrands neizturēja un atkārtoja šo jautājumu – pirmajā no septiņiem rakstiem, kas veltīti klasisko pozīciju “iebrukuma izgudrotājam” (De Volkskrant sestdienu numuros no 2000.g. 25.marta līdz 6.maijam).

Kas attiecas uz 1942. un 1943.gada Francijas čempiona “morālajām tiesībām” uz maču par pasaules čempiona titulu, tās, šķiet, neapstrīdēja nedz tautieši (paralēli Parīzē notika valsts čempionāts), nedz – retrospektīvi – holandieši, ar nokavēšanos un samulsuši pamanījuši, ka jaunajam francūzim nebūtu slikti nospēlēt ar viņu jauno līderi – Pitu Rozenburgu… ja (!) viņš, protams, atgriezīs sev 1943.gadā izcīnīto valsts čempiona titulu (1944.gada Holandes čempionātā – bez Rozenburga piedalīšanas – uzvarēja nenogurdināmais Kellers; nākamais notika vien 46., un “zeltu” atkal izcīnīja Kellers – pēc papildmača ar Rozenburgu, kura zvaigzne “stingri” uzlēks tikai 48.).

Attiecībā uz pašu maču visdrīzāk viss ir vienkārši: Gestēms spēja nodrošināt tā finansējumu un Raihenbahu apmierinošo balvu fondu – un, vairāk nekā pārliecinoši uzvarot, kļuva par pasaules čempionu. Turpmākais – jau cits stāsts.

No pirmā jautājuma, kas uztrauc – īpaši tāpēc, ka pagājuši daudzi gadi – tikai apoloģētus, pāriesim uzreiz pie Gestēma neilgās karjeras fināla, salīdzinājumam piebilstot, ka Kupermans un Pits Rozenburgs ir viņa vienaudži: pirmais jaunāks par 2 mēnešiem vien, otrais – par 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Rozenburgs (24.10.1924 – 27.04.2003) spēlēja Holandes komandu čempionātā līdz 2001., pēdējo oficiālo partiju nospēlēja 2003.gada 13.janvārī – savas provinces klubu čempionātā. Pēdējās oficiālās Kupermana (21.04.1922 – 6.03.2006) sacensības – Panamerikas čempionāts, 2005.g. 12.-22.jūlījs.

Pēdējā Gestēma partija – zaudējums principiālajā divkaujā pret Rozenburgu (kas trīs dienas iepriekš kļuvis jau neaizsniedzams) I Olimpiskā turnīra pēdējā kārtā 1948.gada 4.decembrī. Pēc tam – tikko noskaidrojās, ka uz maču-revanšu nav nekādu iespēju, – Pjērs Gestēms dambretei pat nepieskarās.

1980.gados ar viņu vairākas reizes tikās Seibrands, kurš brauca uz Lilli ar seansiem un kuru ļoti aizņēma divkārtējā pasaules čempiona apņēmīga un pilnīga intereses zuduma pret dambreti noslēpums, – ilgo sarunu laikā Gestēms labprāt risināja pozīcijas, kuras viņam rādīja; bet tās bija tikai epizodes – līdz dzīves beigām skaidrais un zinātkārais klasisko pozīciju “asā kā skuveklis” (Seibranda izteiciens) iebrukuma autora prāts tika nodarbināts ar bridžu.

Paša Gestēma skaidrojumu – kā pārāk ilgstošas dambretes sacensības traucēja uzņēmējdarbībai – diez vai var pieņemt pilnībā; galu galā lielākajai daļai dambretistu spēle nebija ienākumu avots – tāpēc bija populāri īsie turnīri ar 4-6 dalībniekiem, un uz tādiem turnīriem Gestēmu bez šaubām ar prieku aicinātu arī pēc 1948.gada – tāpat kā aicināja pirms tam.

Arī kaislība, ar kādu jaunais Gestēms iepazina dambreti, liekas nesavienojama ar neatgriezenisko – acumirklī – šķiršanos ar to.

Tomēr…

Природа – Сфинкс. И тем она верней
Своим искусом губит человека,
Что, может статься, никакой от века
Загадки нет и не было у ней.

2.Ieskrējiens

“Sešos no rīta es palīdzēju mammai pārdot sieru, astoņos gāju uz skolu – un katru vakaru no pusdeviņiem līdz vieniem naktī pētīju dambreti. Katru dienu, katru dienu, katru dienu,” tā Gestēms aprakstīja savu dambretes iepazīšanas laiku sarunā ar Seibrandu un Janu Vilardu (Jan Wielaard).

Tajā pati intervijā (Dammen № 43, 1989.g. marts) Gestēms runā par pirmo braucienu uz galvaspilsētu: “Vēl līdz 15 gadiem man atļāva aizbraukt uz Parīzi, lai nospēlētu pret Parīzas meistariem; tur es sastapu pasaules čempionu [Raihenbahu] un spēju panākt neizšķirtu…”.

Iespējams, ka te ir darīšana ar dubultās tulkošanas defektiem vai burtliča kļūdu, bet ne pasaules eksčempiona atmiņas aberāciju: visi pārējie pieejamie avoti šo vizīti datē ar 1938.gada sākumu. Šāds notikuma datējums, iespējams, rod apliecinājumu fotogrāfijas parakstā, kuru es atradu lapā Getty Images, kad visi pārējie materiāli šim rakstam bija gatavi apstrādei. Fotouzņēmuma oriģinālu piedāvā nopirkt – ar atlaidi – par 425€.

Paraksts vēsta: ”Pjērs Gestēms dod seansu uz 57 galdiņiem Noisy-le-Sec komūnā 1938.gada 20.janvārī. ”

Ieskatieties! Uz Jums skatās jaunais Gestēms. Mazāk nekā pēc mēneša viņš atzīmēs 16.dzimšanas dienu, gandrīz noteikti – mājās; bet tikmēr viņam ir – vien 15 gadi un viņš – gandrīz vai Parīzē (Noisy-le-Sec – galvaspilsētas piepilsēta, tieši piepilsēta – gan tagad, gan arī pirms 80 gadiem)…

Jādomā, ka Lillas brīnumbērnam jau bija diezgan laba reputācija, ja seši desmiti cilvēku, neskaitot skatītājus, darba nedēļas vidū (ceturtdien) devās ārpus pilsētas – nospēlēt pret viņu seansā, ko organizēja viens no Francijas vecākajiem dambretes klubiem Damier Parisien. Nav izņemts, ka tas notika pēc viņa tikšanos sērijas ar Parīzes meistariem, ieskaitot sensacionālo neizšķirtu mini-mačā no divām partijām pret pasaules čempionu.

Iespējams, ka tieši šajās janvāra dienās norisinājās arī konsultācijas divkauja Sonier & Renucci – Ghestem & Lecocq, iepriekš trūkstošā bāzēs; tā ir Giļarova “Simtlauciņu dambretes” 3.izdevumā (1955 g.). Ja Sonje un Lekoks – tolaik pazīstami meistari un franču dambretes kustības darbinieki, tad “Renuči” personību noskaidrot neizdevās.

Notikumam momentāni atsaukušos žurnālā La Revue Française du Jeu de Dames – 1938.gada februāra-marta numurā – Gestēms tika nosaukts par “gada atklājumu” un norādīts viņa 14 partiju kopējais rezultāts (+4 -2 =8) “ar franču dambretes pasaules ievērojamajiem pārstāvjiem”.

Neizšķirti nospēlējušo skaitā bija Germans de Jongs (Herman de Jongh, 1928.g. pasaules vicečempions, 1924.g. Holandes čempions), 1925.g. Pasaules čempionāta dalībnieks Sonje (Sonier), Parīzes čempions Perό (Pérot; viņš spēlēs Pasaules čempionātā 1948.gadā) un nākamie Francijas čempioni Fankauzers (Fankhauser, 1945) un Blūms (Blum, 1946). Gestēmu uzvarēja vien pasaules čempioni: 1925.gada – Staņislas Bizo un esošais – Moriss Raihenbahs.

Lielajā memoriālajā rakstā “De gloriejaren van Pierre Ghestem” (“Pjēra Gestēma slavas gadi”), kas tika pubicēts 144./145. un 146. Dammen numurā (2000 g.) – divos žurnālos, kas pabeidza unikālo 16 gadu Seibranda projektu, – otrajā šī raksta daļā Rozenburgs no pieminētā numura La Revue du Jeu de Dames iekļāva tikai partiju Bizot – Ghestem. Partijas fragments, kurā Gestēms uzvarēja Raihenbahu, tika dots pēc Gestēma intervijas Dammen № 43 – ar norādi, ka tā ir otrā mini-mača partija.

Ziemeļfrancijas jaunais čempions acīmredzot atpalika no pasaules čempiona pozicionālajā spēlē, tomēr, pēdējam pavirši spēlējot, “iespējams, trīsdesmito gadu labākais spēlētājs ” (kā Seibrands nodefinēja Raihenbahu) tika sodīts.

1930.gadu franču žurnāli nav pieejami, bet nesen gadījās redzēt pilnos abu divkauju tekstus – de Graafa grāmatā “Dambretes spēle pati pievilcīgākajā formā” (P.D. de Graaf «Het damspel in zijn aantrekkelijksten vorm»), kas tika iespiesta 1938.gada beigās. Tolaik de Graafs bija Het Damspel galvenais redaktors – un operatīvi iekļāva grāmatā materiālus, kas netika iekļauti žurnālā.

Vēl agrāk (jau 1938.gada aprīlī), pateicoties tam pašam de Graafam abas spēles tika publicētas avīzē Het volksdagblad: 4.aprīlī partija Raichenbach – Ghestem un 20.aprīlī – pasaules čempiona zaudējums (ar nosaukumu “Jaunā zvaigzne Francijā?”).

Šo svarīgo Gestēma un Raihenbaha partiju bāzē nav, tāpēc īstā publikācija – iespējams, pirmā pēc ilgajām aizmirstības desmitgadēm.

Partijas: šeit

(adsbygoogle = window.adsbygoogle || []).push({});
Telegram_logo Icons8