Сopyright©
All rights reserved 2019

Biedrība "Diagonāle"

Sokovs – 100-lauciņu dambretes spēlētājs

22.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

Džeikam Kačeram

ar atzinību

 

2017.gada 8.janvārī apritēja 105 gadi kopš Vasīlija Sokova dzimšanas. Īsa, bet spilgta padomju dambretes skolas pamatlicēja radošā biogrāfija ir izpētīta tik labi, ka pat dīvaina ir acīmredzamā “baltā plankuma” esamība tajā – viņa spēles piemēru uz 100-lauciņu galdiņa trūkums.

 

Vladimira Golosujeva grāmatās (1989. un 1997.gada) pieminēts mačs Maskava – Ļeņingrada (Sokovs divas reizes vinnēja Timkovski) un I Ļeņingradas čempionāts simtlauciņu dambretē, kas beidzās ar 1.vietas dalīšanu starp Sokovu un Rammu; Ļeva Rubinšteina grāmatā “Василий Соков” (1952.g., spec. redaktors L.Ramms) šis turnīrs iekļauts rezultātu koptabulā. Viktoram Rešetņikovam un Gaļinai Trockihai (“Василий Соков”. – М.: ФиС, 1985.g.) ir minēti divi Sokova simtlauciņu uzdevumi, viens no tiem ir arī Golosujeva grāmatā.

 

Gercenzons un Geršts, acīmredzot “ieprogrammētie” ar savas grāmatas nosaukumu – "Волшебник русских шашек" (Лениздат, 1991.g.), – par simtlauciņu dambreti nav izteikušies.

 

Pa to laiku pēc paša Borisa Gercenzona apliecinājuma, par ko J.Filipovs ziņoja rakstā par Ļeņingradas pirmskara čempionātu – “100” ("А началось с того турнира...". – "64", 1977.g., № 35), Sokovs uzskatīja, ka simtlauciņu dambretei pieder nākotne. Meistara 70 gadu jubilejā žurnāla “Шашки” (1983.g., № 4) programmas rakstā atgādināja, ka «pirms kara, izmēģinot savus spēkus uz lielā galdiņa, Vasīlijs Sokovs māsai teica: ”Pagaidi, drīz būšu pasaules čempions!”».

• • •

Pirms pusgada es sāku pārskatīt 1930.gadu otrās puses “64” avīzes brīnišķīgajā Džeika Kačera elektroniskajā bibliotēka (viņš palūdza uzrakstīt, ka viņa - citēju – “afrikāņu audzēkņi dievina Sokovu, audzēkņu skatījumā viņš ir spilgtākā zvaigzne”).

 

Esmu sācis ar Ļeņingradas čempionātu, tomēr pirmā “izmeklēšanas lēkme” beidzās ar vilšanos: atradu koptabulu ("64", 1939.gada 15.martā, № 15), taču Ramma atskaitē par sacensībām bija tikai fragmenti no piecām partijām, un tikai viena no tām Sokova – neizšķirts ar Cicenovecki (un Ramma uzvara pār Kazanski un Burkovski, Kazanski pār Svjatoju un Svjatoja pār Cicenovecki)…

 

Diagramma Nr.1

 

Sokovs – Cicenoveckis

Ramms: “Baltie upurēja kauliņu, forsēti ieņemot svarīgo punktu “17”.”

55...31-37 56.47-42! (56.24-20=) 56...37x48 57.17-12 48x19 58.12x3 13-19,

"un šeit,“ raksta Ramms, “Sokovam un daudziem  dalībniekiem par brīnumu Cicenoveckim izdevās pierādīt, ka pozīcijā ir neizšķirts.”

 

Nākamajā numurā (20.martā) “64” redakcija ar jaunā Maskavas meistara S.Petrova  komentāriem publicēja… vienīgo Sokova zaudējumu. Kritiskās pozīcijas analīze, starp citu, kvalitatīva. 

 

Markovičs - Sokovs

1.32-28 18-23 2.34-29 23x32 3.37x28 12-18 4.41-37 7-12 5.46-41 1-7 6.37-32 20-25 7.41-37 18-22 8.29-23 25-30 9.35x24 19x30 10.40-34 30-35 11.34-30 35x24 12.23-19 14x23 13.28x30 12-18 14.45-40 7-12 15.30-25 10-14 16.33-29 14-19 17.29-24 19x30 18.25x34 5-10 19.34-29 10-14 20.40-34 15-20 21.34-30 13-19 22.30-25 8-13 23.38-33 19-23 24.42-38 23x34 25.39x30 18-23 26.33-29 23x34 27.30x39 17-21Gājiens, protams, nav “vājš”, kā nosauca to Petrovs, piedāvājot alternatīvu 27...12-18 28.39-33 18-23;

 

27...17-21 "nosacīti vājš" summā ar diviem nākamajiem gājieniem – attiecībā pret pāreju sasaistē, bet Sokovs labprāt gāja uz tādām pozīcijām.

 

28.31-26 11-17. Šeit komentētājs, kam 1939.gadā pa rokai nebija datora, izrēķināja, ka “slikti ir 28...21-27 29.32x21 16x27, jo seko 30.37-32 11-16 31.32x21 16x27 32.38-32 27x38 33.43x32 ar stipro uzbrukumu baltajiem." Patiesībā pozīcija ir līdzīga, taču melnie – grib sasaisti!

 

29.37-31. Petrovs dotu priekšroku 29...21-27 30.32x21 16x27 31.38-33 6-11 32.33-28 22x33 33.39x28 12-18 34.31x22 18x27 35.43-38, "un kaut arī baltajiem ir ievērojami labāka pozīcija, izšķirošā pārākuma tiem nav." Bet Sokovs – nav Petrovs, viņš seko savam plānam:

29...12-18 30.39-33 13-19 31.33-29 9-13 32.44-39 19-23 33.38-33 23x34 34.39x30 13-19 35.33-29 4-10 36.47-42 3-9 37.42-38 10-15 38.30-24 19x30 39.25x34 14-19 40.43-39 2-8 41.49-43 8-13 42.50-44 19-23. Pēc 42...19-24 43.39-33 13-19 44.44-40 19-23 45.40-35 9-13 radās pozīcija no partijas.

 

43.39-33 13-19 44.44-40 9-13 45.40-35 19-24 46.31-27 22x31 47.36x27, diagramma Nr.2.

 

Diagramma Nr.2

 

47...13-19. Ja uzreiz 47...6-11, tad 48.35-30!! (pozīcija pēc 48.48-42? 13-19 – piezīmēs pie nākamā melno gājiena partijā) 48...24x35 49.33-28 13-19 50.27-22 18x27 51.29x18 ar pāreju makrogalotnē ar lielu balto pārākumu.

 

48.48-42? "Šis gājiens ar kļūdaino turpinājumu, kas gadījās partijā, izlaiž uzvaru,” norādīja Petrovs. “Pēc  48.43-39! baltie vinnēja visos variantos, piemēram:

 

1. 48...18-22 49.29x18 22x13 50.34-30 13-18 51.30-25 18-23 52.25x14 19x10 53.39-34 10-14 54.34-30 14-19 55.48-43 23-29 56.43-39 29-34 57.30-25 34x43 58.38x49;
2. 48...23-28 49.32x25 21x43 50.29x20 15x24 51.34-30 43x34 52.30x19;
3. 48...20-25 49.29x20
3.1. 49...25x14 50.48-43 14-20 51.34-29 23x34 52.39x30 20-24 53.43-39 18-23 54.33-28;
3.2. 49...15x24 50.48-43 6-11 51.33-28 24-29 52.39-33 29x40 53.35x44 25-30 54.43-39 19-24 55.28x19 24x13 56.33-28 13-19 57.38-33, bet ne 57.44-40? 17-22 58.28x6 30-35 59.26x17 35x42=".

 

48...18-22?? Glāba partiju, kā atzīmēja Petrovs, 48...6-11! 49.43-39 (49.42-37 23-28!) 49...24-30! 50.35x22 17x48 51.26x6 20-24 52.29x18 24-30 53.34x25 48x1= vai, papildinot viņa analīzi, 51...20-25! 52.29x18 16-21! 53.27x16 15-20! 54.6-1/16-11 25-30 55.34x14 48x43=.

 

49.29x18 22x13 50.32-28 21x23 51.33-29 24x33 52.38x9 17-22 53.9-4 22-28 54.4-36, melnie padevās.

 

Šī ir partija no 3.kārtas; pēc 4. ar simtprocentīgo rezultātu līdera pozīciju ieņēma Ramms. Pēc 9 kārtām līdera pozīcijās atradās Sokovs un Ramms (jau zaudējis Svjatojam); pēc “64” paziņojuma (1939.g. 20.februārī, № 10) uz to brīdi līderu savā starpā nospēlētajā partijā Ramms varēja vinnēt PSRS čempionu, taču “nepamanīja vienkāršu kombināciju”. Par puspunktu bez zaudējumiem atpalika 1.sporta klases spēlētājs Belkins (viņš un Kazanskis, kā Sokovs, nav atgriezušies no kara).

 

10.kārtā trīs līderi vinnēja savas partijas. Pēdējā kārtā pirmais partiju pabeidza Belkins, uzvarot Kazanski, tāpēc Sokovam un Rammam bija nepieciešams izcīnīt uzvaru. Ramms vinnēja Cicenovski, Sokovs – Burkovski.

 

Pieminētajā 1977.gada rakstā J.Filipovs uzrakstīja: “Pirmais turnīrs 100-lauciņu dambretē  mūsu valstī pievērsa ne vien ļeņingradiešu uzmanību. Par tā rezultātiem interesējas maskavieši, harkovieši, kijevieši, odesīti. Uz čempionāta galvenā tiesneša Fjodorova vārda pat atnāca vēstule no Francijas ar lūgumu atsūtīt Sokova partijas no turnīra.”

 

Acīmredzot neatgriezeniski zudušajās Sokova burtnīcās noteikti bija ne tikai viņa partiju analīze no Ļeņingradas simtlauciņu čempionāta; bet kurš zina, varbūt pirmskara franču žurnālos atradīsies šī turnīra pēdas.

 

Bet pie mums redakcija "64" 25.numurā (1939.g. 5.maijā) publicēja partiju Markovičs – Ramms ar uzvarētāja piezīmēm.

 

Viss… Pirmskara šaha un dambretes avīze pie I Ļeņingradas čempionāta 100-lauciņu dambretē neatgriezās. 35.numurā (1939.g. 24.jūnijā) ar īsām piezīmēm publicēta partija Koskovs – Šmidts no Harkovas sacīkšu fināla (1-2. Ašbels un Švidskis – pa 6½ no 9 punktiem; 3-5. Dadašjans, Mogilevičs un Šmidts – pa 5½).

 

Pirms paša kara, jau 1941.gada jūnijā, beidzot uzsāka savu simtlauciņu turnīru arī maskavieši – divi meistari, divi meistarkandidāti, četri 1.sporta klases spēlētāji un divi 2.sporta klases dambretisti. "64" 24.numurs (1941.g. 11.jūnijā): “Lieliski startēja meistarkandidāts Levinsons, kuram ir 3½ punkti no 4. Otrajā vietā – meistars Giļarovs – 3½ no 5, trešajā – meistars Kozlovs – 4½ no 7." Divos pēdējos avīzes numuros (18. un 25.maijā) paziņojumu par šo turnīru neesmu atradis.  

• • •

Tomēr es atcerējos par maču Maskava – Ļeņingrada un, “atgriežoties 38.gadā”, tiku atalgots: avīzes 26.numurā (10.maijā) ir detalizētā atskaite par mūsu valstī pirmajām oficiālajām sacensībām simtlauciņu dambretē – 1.maijam veltītajam divriņķu mačam uz sešiem galdiņiem Maskava – Ļeņingrada, ko organizēja “64” redakcija.  

 

Spēles norisinājās Maskavas centrālajā šaha un dambretes klubā (Kuzņeckas tilts, 13) 5. un 6.maijā attiecīgi sešos vakarā un vienos pēcpusdienā. Laika kontrole – 25 gājieni stundā.

 

Pirmajā kārtā ļeņingradieši – meistari Sokovs, Ramms, Tjunevs un 1.sporta klases dambretisti Koršunovs, Cicenoveckis un Veretē – spēlēja ar baltajiem pret sešiem Maskavas meistariem – Timkovski, Potapovu, Giļarovu, Šapiro, Mirotinu un Sidlinu; citā dienā maskaviešu komanda spēlēja izmainītajā sastāvā: pie otrā galdiņa spēlēja meistars Ginzburgs (Potapova vietā), pie piektā – meistars Petrovs (Mirotina vietā), bet pie sestā Sidlinu nomainīja 1.sporta klases dambretists Torčinskis (drīz ieguvis meistara titulu – kā trīs ļeņingrādieši).

 

Mača iznākums neiepriecināja maskaviešus – abas dienas beidzās ar rezultātu 4:2 Ļeņingradas labā. Izpaudās secīgs trīs gadu darbs: vēl 1935.gada septembrī “64” atzīmēja, ka “ārkārtīgi interesanta ir Ramma rietumu un eiropiešu dambretes mācību grupas izveide <Centrālajā Ļeņingradas padomes šaha klubā>.

 

Galvenais Sokova simtlauciņu partiju meklējumu rezultāts – “64” 31.numurā (5.jūnijā) ļeņingradiešu līderis komentēja otro mača partiju (fotogrāfijā atainots tieši šīs partijas moments).

Dažas piezīmes mūsdienās izskatās naivi, taču jāatceras, ka Sokovs ņēma vērā avīzes auditoriju.

 

Timkovskis – Sokovs , mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 6.maijā

1.31-27 17-21 2.36-31 21-26 3.41-36 20-25 4.33-28 15-20 5.39-33 10-15 6.44-39 20-24 7.34-30 25x3 8.40x20 15x24 9.45-40 18-23 10.39-34 5-10 11.33-29 24x22 12.27x29 14-2013.34-30! 10-15. Rupja kļūda būtu 13...20-25, jo seko 14.29-23 25x45 (jāsit vairākums) 15.23x5.

 

14.30-25 20-24 15.29x20 15x24 16.40-34 12-18 17.43-39 7-12 18.38-33. Labāk bija spēlēt 18.32-28, tiecoties turpmāk “atraisīt” savu kreiso flangu ar gājienu 37-32 и 42x31.

 

18...19-23! 19.42-38 11-17 20.34-30 13-19 21.39-34 8-13 22.48-42? Nospēlēts vāji, labāk bija 22.31-27. Baltie nepievērš uzmanību savam kreisajam flangam, tādējādi ar katru gājienu pasliktinot savu stāvokli.

 

22...9-14 23.34-29 23x34 24.30x39 18-23 25.33-28 6-11 26.31-27 17-21, diagramma Nr.3

 

 Diagramma Nr.3

 

27.50-45 11-17. Izdarot šo gājienu, melnie cerēja uz šādu turpinājumu: 28.28-22 17x28 29.35-30 24x35 30.45-40 35x33 31.38x20 26-31!! 32.37x8 28x48, un melnie uzvar. 

 

28.46-41 12-18! Ātri zaudēja 28...4-10?, jo seko 29.28-22! 17x28 30.35-30 24x35 31.25-20 14x25 32.45-40 35x33 33.38x7 1x12 34.32x5. 

 

29.36-31 2-7. Nepareizā lamatu plāna sākums, pēc kura baltie uzlabo savu stāvokli. Izrēķinot variantu 29...17-22 30.28x17 21x12 31.41-36 23-28! 32.32x23 19x28 33.38-33 16-21! 34.27x16 28-32 35.37x28 26x48, melnie to atmeta balto atbildes dēļ 36.39-34 48x30 37.25x34, neievērojot to, ka pēc 37...13-19! 38.34-29 14-20 baltie zaudē kauliņu.

 

30.41-36 7-11 31.49-43! 1-6 32.27-22 18x27 33.31x22 3-9 34.45-40 13-18 35.22x13 9x18 36.47-41! Šo melnie neievēroja, izdarot savu 29.gājienu.

 

36...4-9 37.39-34! 9-13 38.34-30 17-22 39.28x17 21x12, diagramma Nr.4

 

 Diagramma Nr.4

 

40.36-31. Labāk bija 40.32-28 23x32 41.37x28 ar līdzīgu spēli.

  

40...11-17 41.31-27 6-11! 42.38-33? Ceitnotā baltie rupji kļūdās. Tomēr arī pēc 42.27-21 16x27 43.32x21 melnajiem saglabājās pārākums.

 

42...26-31! Baltie padevās, jo uz jebkuru gājienu  seko 23-28 utt. Interesanta partija, neskatoties uz abpusējām kļūdām (Vasīlija Sokova komentāri).

 

Pēc trim ar pusi mēnešiem pretinieki satikās pie “ierastā” 64-lauciņu galdiņa – VII PSRS čempionāta 19.kārtā Timkovskis atkal zaudēja par valsts čempionu kļuvušajam Sokovam.

• • •

Un “pēdējā svītra” Vasīlija Sokova – 100-lauciņu dambretes spēlētāja – šodienas portretā. Nākamajā “64” numurā (1938.gada 10.jūnijā) publicēta Dmitrija Koršunova partija pret M. Šapiro no mača Maskava – Ļeņingrada pirmās kārtas. Tā ir brīnišķīga ne vien ar panākumiem vainagojušos balto secīgo spēli uz aplenkumu (Koršunovs, tāpat kā Sokovs, vinnēja abas partijas), bet arī ar Meistara piedalīšanos analīzē.

 

Koršunovs - Šapiro, mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 5.maijā

1.31-26 19-23 2.36-31 14-19 3.41-36 10-14 4.34-30 20-25 5.31-27 25x34 6.39x30 17-22 7.37-31 23-29 8.33x24 22-28 9.32x23 18x20 10.30-25 20-24 11.44-39 12-18 12.46-41 7-12 13.41-37 1-714.37-32 19-23 15.27-21 16x27 16.32x21 14-19 (16...11-16? 17.40-34 16x27 18.31x22 18x27 19.25-20 14x25 20.34-30 25x34 21.39x28)

 

17.21-16 15-20 18.25x14 9x20 19.39-34 5-10 20.31-27 10-14 21.34-30 11-17 22.27-21 17-22 23.42-37 4-10 24.37-31 22-28 25.16-11 7x27 26.31x33 10-15 27.33-28 23x32 28.38x27 12-17 29.43-38 8-12 30.47-42 2-7 31.27-21 3-9 32.30-25 24-29 33.50-44 19-23 34.42-37 23-28 35.44-39 20-24 36.36-31 18-23 37.49-43 14-19 (?!). Pēc 37...6-11/13-19 melno centrs nebūtu sliktāks par to aplenkušajiem balto kauliņiem.

 

38.39-33 28x39 39.43x34, diagramma Nr.5

 

 Diagramma Nr.5

 

39...13-18(?!). Stiprāk ir 39...17-22:

1. 40.21-16 22-28 41.25-20 12-18 42.37-32 28x37 43.31x42 29-33=;
2. 40.37-32 9-14 41.32-27 13-18 42.38-33 29x38 43.48-43 38x49 44.21-16 49x21 45.26x8 7-12 46.8x28 23x32 47.25-20 14x25 48.34-29 24x33 49.35-30 25x34 50.40x27;
3. 40.25-20 12-18 41.37-32 9-14 42.20x9 13x4 43.48-43 22-28 44.21-17 28x37 45.31x42 7-11 46.17-12 18x7 47.38-32 29-33 48.34-29 23x34 49.40x38=.

 

40.37-32!? Koršunovs acīmredzot saprata, ka 40.25-20 nedos uzvaru: 40...7-11 41.21-16 29-33 42.38x29 24x33 43.16x7 12x1 44.48-43 15x24 45.34-29 23x34 46.40x20 6-11 vai 40...29-33 41.38x29 24x33 42.48-43 15x24 43.34-29 23x34 44.40x20 18-23 45.35-30 23-29 46.45-40 6-11 47.20-15 9-14 48.30-25 19-24.

 

40...9-14 41.32-27! (41.48-43 15-20) 41...6-11?!! Principiālais lēmums, kas parāda melno ticību centra spēkam! Slikti ir 41...15-20? из-за 42.38-32!, taču bija iespējams 41...7-11 42.21-16 17-22 43.16x7 12x1 44.38-32 22-28 45.27-21 28x37 46.31x42=.

 

42.21-16 14-20. 42...15-20 43.38-32; 42...17-22 43.38-33, 44.48-43, 45.34-30, 46.26x8.

 

43.25x14 19x10 44.27-21. 44.34-30 18-22 45.30x28 22x42 46.48x37 29-34 47.40x29 17-22 48.27x18 12x34 ar tālāk iespējamo 49.35-30 34x25 50.26-21 25-30 51.31-27 30-34 52.27-22 34-39 53.21-17 39-43 54.17x6 43-48 55.37-32 48-30 56.6-1 7-11 57.16x7 30-2=.

 

44...10-14. Izrādās, ka atkal neuzvar 45.34-30 14-19 46.48-43 15-20 47.30-25 18-22=.

 

45.38-32. Šeit bija iespējams 45...18-22?! 46.32-27 22-28 47.48-42 28-33! 48.42-37 15-20 49.34-30 14-19 50.37-32 20-25/33-39=.

 

45...15-20, un pēc 46.48-43 partija varēja beigties neizšķirti: 46...23-28! 47.34x23 (47.32x23 24-30! 48.35x15 14-20 49.15x33 18x49 50.34-29 49x35 51.29-23 35-13 52.45-40 13x36 53.23-19=) 47...28x19 48.31-27 19-23 49.43-39 23-28 50.32x23 18x29 51.39-34 29-33 52.34-30 24-29 53.30-24 17-22!=, bet baltie kļūdījās – 46.31-27?, diagramma Nr.6

 

 Diagramma Nr.6

 

46...20-25? Līdz šim momentam Šapiro spēlēja ļoti labi, bet, iespējams, ceitnotā apjuka.

 

47.32-28 23x32 48.27x38 25-30 49.34x25 18-23 50.38-32 29-33 51.40-34 24-29 52.34-30 33-39 53.45-40 29-33 54.30-24 23-29 55.24-20 14-19 56.20-15 29-34 57.40x38 39-44 58.15-10, melnie padevās.

 

Pēc partijas Sokovs parādīja, ka 46.gājienā melnie varēja uzvarēt: 46...23-28!! 47.32x23 20-25!! 48.23-19*, un kaušana 48...14x23(!) deva uzvaru – 49.48-42 17-22 50.42-38 22x31 51.26x37 11-17 52.34-30 25x34 53.16-11 7x27 54.38-33 29x38 55.40x20 38-43.

 

48...24x13? 49.34x23 18x29 gadījumā baltie panāca neizšķirtu: 50.40-34 29x40 51.45x34 13-18 52.48-42 (52.34-29 14-20) 52...14-19 53.42-38 17-22 54.34-29! 22x31 55.26x37= или 50.48-43 13-18 51.43-38 17-22 52.40-34 29x40 53.45x34 22x31 54.26x37 14-19 55.37-31 11-17 56.31-26=.

 

Lieliska saspringtā divkauja, kas apstiprina, tāpat kā pārējās šeit parādītās, Vasīlija Sokova viedokļa taisnīgumu par to, ka “meistari, kuri apguvuši krievu dambretes pozicionālos pamatus, spēs salīdzinoši neilgā laika periodā pilnībā apgūt simtlauciņu galdiņa tehniku” ("64", 1938.g. 20.aprīlī, № 22).

 

Pateicos Dmitrijam Samginam par palīdzību publikācijas sagatavošanā.

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload