Un sitās olas veltīgi…

Sacensības Liepupē dažkārt pārsteidz ar savu vitalitāti. Tāpat, protams, viņi ir pārsteidzoši savā bezjēdzībā un izolācijā no reālās pasaules. Bet tas, par ko runājām pirms vairākiem gadiem, jau notiek – U-16 grupā sākusi mirt dambrete.

Pēc pēdējām vēlēšanām ieraugot federācijas valdi, varam konstatēt, ka dambretes nāve uz mazā dēļa ir kļuvusi reāla. Pēdējais krievu dambretes pārstāvis un treneris J. Štāls pazuda no valdes. Viņš izrādījās adekvātāks par lielo kormeistaru un izcilo vecāku-uzņēmēju uz psiholoģijas pamata. Tā vietā ielidojis spilgts putns, aiz kura pleciem sagruvusi saimniecība Kuldīgā. Nav attīstības perspektīvu.

Galu galā visi jau zina, ka federācija maksā 20 procentus (varat iedomāties, tikai 20 procentus!) no komandas izdevumiem Pasaules komandu čempionātā Portugālē. Kurtizāņu krāšņums un nabadzība, ko lai saka? Galvenais, lai necieš organizatora alga.

Tomēr… tagad ne par to. Bet par Liepupes turnīra rezultātiem.

Jaunieši  U-19 /  U-16  /  U-13  /  U-10  / U -8  /

Jaunietes  U-19 /  U-16  /  U-13  /  U-10  / U -8  /

Starp citu “zelta puika” turpina spīdēt internetā, vairākos turnīros pēc kārtas neiekļūstot labāko trijniekā. Tā ir dīvaina lieta, šī reklāma reklāmas dēļ. Vai arī tas ir kaut kas cits? Dzīvosim – redzēsim. Ir arī vērts atzīmēt, ka viņš spēlē krievu dambreti. Šī akcija valstī, kur viss darīts simtlauciņu dambretes labā, pateicoties diviem brāļiem-akrobātiem, mums ir nesaprotama.