Pa skolas gaiteņiem staigā vasara
Aiz ieraduma bērni vasarā dodas uz skolu. Tur atnāk arī pieaugušie. Galu galā skola ir kļuvusi par viņu mājām, un sporta zāle aizstāj hanteles un riteņbraukšanu. Dambretistiem patīk skola… un vasara.
Aiz ieraduma bērni vasarā dodas uz skolu. Tur atnāk arī pieaugušie. Galu galā skola ir kļuvusi par viņu mājām, un sporta zāle aizstāj hanteles un riteņbraukšanu. Dambretistiem patīk skola… un vasara.
Te viena ļoti “liela” federācijas (vietējās) figūra, kā neprofesionālis un nepsihologs, satraucies (kāpēc pēkšņi!) par bērnu skaitu U-16 un U-19 grupās. Un, nepārprotami atrauts no idejas par pieminekļa uzstādīšanu, viņš sāka novērst kolēģu uzmanību ar nevajadzīgiem jautājumiem. Tādu pašu neprofesionāļu kā viņš pats (un nedaudz rusofobs).
Latvijas čempionāts starp zēniem un meitenēm U-8 grupā noslēdzās bez sensācijām un pārsteigumiem. Visi līderi apstiprināja savu statusu un uzvarēja bez problēmām.
Ne velti mēs atcerējāmies vārdus no kādreiz populāras “Internacionalāles”. Tagad, kad notikusi krievu dambretes sagrāve un ļoti stipru jauniešu, kuri izlaida vairākus Eiropas un pasaules čempionātus, pakāpeniska atkāpšanās no aktīvas dambretes dzīves, atcerējāmies vienu notikumu.
Aiz ieraduma paņēmuši maiņas apavus un jau 50.reizi gadā izbaudījuši sporta zāli, Latvijas dambretisti devās uz laukiem. Galu galā pēc vadības domām maiņas apavi ir daudz svarīgāki par pasaules un Eiropas čempionātiem.
Kā mēs to paredzējām, U-16 grupa tik tikko “savācās” uz Latvijas čempionāta atlasi krievu dambretē. Sapulcēja 14 cilvēkus no meitenēm un zēniem. Drīz dos sludinājumu, aicinot studentus spēlēt šajā grupā, lai atkal parādītu dambretes attīstību Latvijā.
Sacensības Liepupē dažkārt pārsteidz ar savu vitalitāti. Tāpat, protams, viņi ir pārsteidzoši savā bezjēdzībā un izolācijā no reālās pasaules. Bet tas, par ko runājām pirms vairākiem gadiem, jau notiek – U-16 grupā sākusi mirt dambrete.