Mēs varmācības troni grausim…
Ne velti mēs atcerējāmies vārdus no kādreiz populāras “Internacionalāles”. Tagad, kad notikusi krievu dambretes sagrāve un ļoti stipru jauniešu, kuri izlaida vairākus Eiropas un pasaules čempionātus, pakāpeniska atkāpšanās no aktīvas dambretes dzīves, atcerējāmies vienu notikumu.
Vienreiz uz turnīru “Hameleons” atnāca divi brāļi-akrobāti.
Un pēc nelielas prelūdijas (kaut varbūt viņi nezina, kas tas ir) centās, kā lielie sarunu risinātāji, mūs pierunāt atdot pašu turnīrus (“Diagonāle” turnīrus) federācijai un attiecīgi atdot tiem pārvaldīšanas tiesības. Mēs diemžēl ieslēdzām šīs sarunas audioierakstu par vēlu, taču kāda daļa tika ierakstīta vēsturei. Savas ugunīgas runas beigās viņi sāka draudēt ar to, ka federācija liegs mūsu bērniem spēlēt vai uzliks sankcijas caur mūsu bērniem (divi brāļi-akrobāti un sankcijas – jau ir smieklīgi, īpaši no federācijas puses). Kā jūs saprotat, šis kļuva par prelūdiju tai personiskai nepatikai, ar kuru mēs saskarsimies nākotnē un līdz šai dienai.
Pēc uzklausīta piedāvājuma, ka jūs saprotat, Latvijas dambretes divi brāļi-akrobāti tika aizsūtīti erotiskajā gājēju tūrē, no kuras viņi acīmredzot līdz šim nav atgriezušies. Kaut arī mēs viņus sūtījām līdz ar pieredzes bagāžu gājēju ceļojumos.
Pēc visiem nesenas pagātnes notikumiem “Hameleons” un ne tikai (visi mūsu turnīri) pārvācās uz citām valstīm un sāka gūt jaunus draugus. Tikmēr talantīgiem bērniem nav vairs kur spēlēt un vinnēt naudas balvas, ka arī pilnveidot savu meistarību ka krievu, tā arī starptautiskajā dambretē (ja, protams, neskaitīt turnīrus ar pieaugušajiem, pensionāriem un pirmklasniekiem blicā slēgtā teritorijā ar tualetes papīra kontroli no tiesneša puses, par cepumiem, kas nevienam papildus meistarību nedod).
Vecākais brālis pakāpeniski zaudējis meitenes, uz kurām licis visu savu karjeru. Vēl nesen cēlis “frontes simts gramus” parkā, turpina izvairīties no jebkādas atbildības ka par saviem vārdiem, tā arī par rīcību, meistarīgi maskējoties esošajos apstākļos. Jaunākais brālis izveidojis zēnu komandu, kura guva “zīmes” no neatkarīgu spēlētāju un citu valstu dambretistu puses attiecībā pret sarunātiem mačiem, un arī meistarīgi maskējas par godprātīgu …. .
Noteiktā subkultūrā viņi ātri vien iegūtu iesauku – “puspokeri”. Tomēr beigsim par viņiem…
Par visas darbības rezultātu, sakot no noteikta perioda, kļuva vietējo dambretistu spēles līmeņa un meistarības absolūts kritums. Un U-19, ka arī U-16 grupas mākslīgie turnīri rada tās lietas šķietamu esamību, kuras faktiski jau nav. Krievu dambretes (64-lauciņu dambretes). Un kā pēc tam atjaunot šo sporta veidu? Jo pēc tam, lai radītu konkurenci starptautiskajās sacensībās, būs nepieciešams pavadīt vismaz trīs gadus (vai visus 5 gadus) pie nosacījuma, ka valstī būs treneri dotajā sporta veidā (Guntara var nepietikt visiem).
Mēs varmācības troni grausim …Pievēršamies atkal “Internacionāles” vārdiem:
Mēs jaunu pasauli sev celsim,
Kur valdīs taisnība un darbs (dziedam jautri, priecīgi, ieturot tempu)
Taču sagraujot visu līdz pamatam, NEVIENS nevarēs kļūt par VISU. Jo nulle nevar pārvērsties par vienu.
Lai nogurumu no lasīšanas nomainītu valsts čempionāta, pēc kā bērni nekur nebrauks pilnveidoties, rezultāti, pievērsīsimies tiem:
