Kā alas gūstekņi saskaņā ar Platonu (Īss ziņojums par 2024. gada EČ starp zēniem un meitenēm)

Neliela klasiķu citēšana: “Iedomājieties cilti, kas nolemta dzīvot dziļā alā. Tās pārstāvjiem ir važas uz kājām un rokām, kas neļauj kustēties. Šajā alā ir piedzimušas vairākas paaudzes, kuru vienīgais zināšanu avots ir vāji gaismas atspīdumi un klusinātas skaņas, kas viņu māņu orgānus sasniedz no virsmas.

Tagad iedomājieties, ko šie cilvēki zina par dzīvi ārpusē?

Un tā viens no viņiem noņēma važas un sasniedza alas ieeju. Viņš redzēja sauli, kokus, pārsteidzošus dzīvniekus, putnus, kas planē debesīs. Tad viņš atgriezās pie saviem cilts biedriem un pastāstīja viņiem par redzēto. Vai viņi viņam noticēs? Vai arī viņi uzskatīs drūmo pazemes ainu, ko viņi ir redzējuši savām acīm visu savu dzīvi, par ticamāku?” (Platona filozofiskā fabula)

Kad viņi paziņoja par mūsu turnīru boikotēšanu, mēs redzējām, ka daudzi cilvēki čīkst no prieka. Kad viņi publicēja minējumus un apsūdzēja mūsu turnīru vadītājus visos nāves grēkos, mēs brīdinājām, ka bumerangs var atgriezties. Kad mūsu bērni tika vajāti, mēs brīdinājām, ka šāda vadība novedīs pie dambretes nāves. Mums bija taisnība par visu.

Atliek vien paskatīties uz Baltijas kausa izcīņas sastāvu, “mājas” un “vājā” Eiropas čempionātā izcīnīto medaļu skaitu, lai prognozētu tālāko notikumu gaitu dambretes laukumā. Un uzdodiet loģisku jautājumu: “Kurš, jūsuprāt, kaut ko sarunās ar šiem federācijas “pārstāvjiem”?” Taču agri vai vēlu viņiem nāksies sēsties pie sarunu galda. Bet kurš runās ar šiem “pārstāvjiem” starptautiskā līmenī? Un ir pienācis laiks sākt par to domāt.

U-16 un U-19 grupu galīgais sabrukums ir noslēguma stadijā. Nākamgad pasaules līmenī vairs nevarēs spēlēt talantīgie R. Štāls un V. Mitrevičs. Mums ir patiesi žēl, ka R. Štāls – viens no tiem dambretistiem, kurš būtu varējis atnest medaļas un uzvarēt turnīros uz mazā dēļa – 4 gadus pavadīja praktiski “velti” un aiziet no sporta bez pelnītām pasaules medaļām. Un drīz uz mazā dēļa vispār vairs nebūs kam trenēties. Sakiet, kāds ir Guntara Purviņa mērķis? Kārtējo reizi kļūt par Latvijas čempionu? Un? ….Kas tālāk?

Kā teikts vienā no dziesmām: “Uz kādu naudu jūs plānojat barot savu ģimeni?”

Piedāvājam statistiku no aizvadītā Eiropas čempionāta. Kā vienmēr, pirmajā vietā ir pelnošākie, stabilākie un uz rezultātu orientētākie klubi. Zoja Golubeva, Roberts un Olesja Misāni pastāvīgi nodrošina augstus rezultātus.

Taču burvju trīs burtu klubs katru reizi uzrāda arvien sliktākus rezultātus. Varbūt tieši viņiem Baltijas kauss pastāv? Lai vismaz izskatītos veiksmīgiem kāda cita vājā līmenī? Iesakām šim trīsburtu klubam doties labdarības tūrē pa Latgali, sniedzot nodarbības ar diviem treneriem. Diviem brāļiem-akrobātiem. Un turpināt iznīcināt visu sev apkārt. Vēlēsim viņiem veiksmi šajā darbā!

Jā, mēs gandrīz aizmirsām! Galvenais ir fotografēties vairākas reizes dienā pirms sacensībām! Tas noteikti palīdzēs! Kā saka daži psihologi, tas ļoti motivē un attīsta atmiņu! (Tiesa, vecumdienās, kad atceries, kur piedalījies.)