Mācību gada beigās lepnā federācija rīkos bērnu turnīrus krievu dambretē Rapid un Blitz programmās. Kā jūs atceraties, bērni spēlē tikai priekam. Viņi nekur tālāk nebrauc..
No vārdnīcas: “Evolūcijas strupceļa atzars ir atzars, kas ir izsmēlis evolūcijas plastiskuma resursus vai kam vienkārši nav paveicies nonākt zem īpaši plaša atlases ruļļa, kad pielāgošanās spējas netiek līdzi videi.”
Anekdote no lepnu federāciju dambretistu dzīves (skumja)
Reiz satiekas divi dambretisti no lepnām federācijām. Un viens jautā otram:
“Klausies, kur tu aizbrauci pēc valsts čempionāta?”
“Nekur!” atbild otrs.
“Un es nekur!” [un abi sāk smieties balsī]
Un vēl viena anekdote no lepnu federāciju dambretistu dzīves
Reiz satiekas divi dambretisti no lepnām federācijām. Un viens jautā otram:
“Klausies, vai tev nav trenera portugāļu dambretē?”
“Nē,” satriekts atbild otrs, vicinot rokas.
“Man arī nav! Un kur tādu atrast, vai tu zini?”
“Portugālē!” [un abi sāk smieties balsī]
Tikmēr, ticiet vai nē, viena lepna federācija rīko valsts pusfinālus krievu dambretē zēniem un meitenēm. Tajā pašā laikā, kad Turcijā notiek Eiropas čempionāts! Un, kamēr 16 valstu pārstāvji spēlēs par medaļām, gozējoties siltā saulē, vienā lepnā sporta zālē ”mocīs” bērnus. Bez idejas, bez domas, bez mērķa.
Un mēs vēlreiz apbrīnosim igauņu dambretistu drosmi un mīlestību pret dambreti. Sports ir ārpus politikas. Mēs atkal viņus apskausim un skatīsimies uz Kemeras spožo sauli. Par igauņu bērniem mēs patiesi priecājamies.
Un tiem, kas “tankā”, mēs publicējam rezultātus no sporta zāles, bez mirdzošas cerības.
Results:
Tas ir izdarīts! Mēs esam sagaidījuši velna duča sanāksmes protokolu. “Oušena velna ducis”, gluži kā tāda paša nosaukuma filmas varoņi, sanāca kopā, lai spēlētu ruleti un viens otru izkrāpētu. 13 lepnās federācijas daudzsološākie menedžeri sapulcējās vienotā impulsā, lai kaut ko izlemtu. Te vajadzētu izskanēt frāzei no filmas: “Kādas ir izredzes nokārtot rēķinus? 13 pret vienu…”. Cirka priekškars un aplausi.
Sākušies Latvijas vājākie čempionāti starptautiskajā dambretē uz lielā galdiņa. Čempionāti gadu no gada kļūst vājāki. Tajos vienkārši pārtrauca piedalīties tādi spēlētāji kā Guntis Valneris, Roberts Misāns, Zoja Golubeva. Gadu gaitā nav bijis neviens jauns spēlētājs, kurš būtu parādījis patiesi pieklājīgu līmeni. Un situācija tikai pasliktināsies.
Mūsuprāt, vienas lepnas un ļoti nabadzīgas federācijas vadītāji pārprata Donalda vārdus. Genderu skaita samazināšana noteikti nav slikta lieta; bet samazināt skaitu tik lielā mērā ir par daudz. Vienas starptautiskas organizācijas sekretārs (atgādināsim, ka tā ir pārsvarā sieviešu profesija) kārtējo reizi pārprata rīkojumu. Viņš, tā teikt, paskrēja lokomotīvei pa priekšu.
Šajās brīvdienās notiks Latvijas čempionāti jauniešiem un jaunietēm starptautiskajā dambretē rapidā un blicā.
Šo svētdien sācies Pasaules čempionāts starptautiskajā dambretē starp veterāniem. Sapulcējās 25 cilvēki. Un atkal čempionātu izglāba holandieši. Ja vienā brīdī viņi nolems piedalīties čempionātos kā citas valstis (kurās sūta pa vienam spēlētājam), tad šāds pasākums zaudēs savu jēgu. Nemaz nerunājot par tās acīmredzamo nerentabilitāti.
Nemanot skolā norisinājās Latvijas komandu čempionāts starptautiskajā dambretē rapidā. Kārtējo reizi neredzējām kādreiz krāšņās komandas no Limbažu un Siguldas dambretes centriem. Bet Latgales dambretisti par šāda veida dambreti acīmredzot nebija pat dzirdējuši. Šajā laikā viņi spēlēja krievu dambreti. Un tas notiek uz starptautiskās situācijas fona.
Panākumi ir jānostiprina! Pirms paguvām priecāties par pēdējo Rīgas čempionātu krievu dambretē, pēkšņi izcēlās Latvijas čempionāta pusfināls. Jūs neticēsiet! Ieradās 4 meitenes un 13 zēni. Bet tabulas ilgi netika publicētas un, acīmredzot, speciāli, slēpjot tās no mūsu vērīgās acs.
Turpinās dambretes sabrukums uz mazā dēļa. Viss notiek, pat apsteidzot mūsu plānu! Saka, ka:”Piedzēries izgulēs dzērumu, muļķis nekad!” Ar nebijušu “balsotāju” aktivitāti tika aizvadīts Rīgas čempionāts pieaugušajiem. Neticēsiet, bet ieradās veseli 10 cilvēki!
Neliela klasiķu citēšana: “Iedomājieties cilti, kas nolemta dzīvot dziļā alā. Tās pārstāvjiem ir važas uz kājām un rokām, kas neļauj kustēties. Šajā alā ir piedzimušas vairākas paaudzes, kuru vienīgais zināšanu avots ir vāji gaismas atspīdumi un klusinātas skaņas, kas viņu māņu orgānus sasniedz no virsmas.
Tagad iedomājieties, ko šie cilvēki zina par dzīvi ārpusē?
Un tā viens no viņiem noņēma važas un sasniedza alas ieeju. Viņš redzēja sauli, kokus, pārsteidzošus dzīvniekus, putnus, kas planē debesīs. Tad viņš atgriezās pie saviem cilts biedriem un pastāstīja viņiem par redzēto. Vai viņi viņam noticēs? Vai arī viņi uzskatīs drūmo pazemes ainu, ko viņi ir redzējuši savām acīm visu savu dzīvi, par ticamāku?” (Platona filozofiskā fabula)
Viss! Tas ir noticis! Beidzot par pirmo vietu federācijas rīkotajos čempionātos tika pasniegts Auto! Rīgas čempions un auto! Izklausās forši! Bet tas ir joks! JOKS!
Mums pienācis gals! Federācijas vadītāji sāka nest savu bērnu rotaļlietas kā balvas! Un tas nav joks!
Iedomājieties, Rīgas čempions par pirmo vietu saņēma Bērnu bumerangu! Bingo! Un vairākkārtējā Latvijas čempione, fotogrāfijā savu balvu slēpjot aiz diploma, saņēma… uzmanību! – spēli “Bērnu Scrabble”! Tas ir fiasko, brāl! Federācijas vadītāji beidzot “sākuši kustēties”. No šejienes… līdz pat bērnībai!