Panākumi ir jānostiprina! Pirms paguvām priecāties par pēdējo Rīgas čempionātu krievu dambretē, pēkšņi izcēlās Latvijas čempionāta pusfināls. Jūs neticēsiet! Ieradās 4 meitenes un 13 zēni. Bet tabulas ilgi netika publicētas un, acīmredzot, speciāli, slēpjot tās no mūsu vērīgās acs.
Turpinās dambretes sabrukums uz mazā dēļa. Viss notiek, pat apsteidzot mūsu plānu! Saka, ka:”Piedzēries izgulēs dzērumu, muļķis nekad!” Ar nebijušu “balsotāju” aktivitāti tika aizvadīts Rīgas čempionāts pieaugušajiem. Neticēsiet, bet ieradās veseli 10 cilvēki!
Neliela klasiķu citēšana: “Iedomājieties cilti, kas nolemta dzīvot dziļā alā. Tās pārstāvjiem ir važas uz kājām un rokām, kas neļauj kustēties. Šajā alā ir piedzimušas vairākas paaudzes, kuru vienīgais zināšanu avots ir vāji gaismas atspīdumi un klusinātas skaņas, kas viņu māņu orgānus sasniedz no virsmas.
Tagad iedomājieties, ko šie cilvēki zina par dzīvi ārpusē?
Un tā viens no viņiem noņēma važas un sasniedza alas ieeju. Viņš redzēja sauli, kokus, pārsteidzošus dzīvniekus, putnus, kas planē debesīs. Tad viņš atgriezās pie saviem cilts biedriem un pastāstīja viņiem par redzēto. Vai viņi viņam noticēs? Vai arī viņi uzskatīs drūmo pazemes ainu, ko viņi ir redzējuši savām acīm visu savu dzīvi, par ticamāku?” (Platona filozofiskā fabula)
Viss! Tas ir noticis! Beidzot par pirmo vietu federācijas rīkotajos čempionātos tika pasniegts Auto! Rīgas čempions un auto! Izklausās forši! Bet tas ir joks! JOKS!
Mums pienācis gals! Federācijas vadītāji sāka nest savu bērnu rotaļlietas kā balvas! Un tas nav joks!
Iedomājieties, Rīgas čempions par pirmo vietu saņēma Bērnu bumerangu! Bingo! Un vairākkārtējā Latvijas čempione, fotogrāfijā savu balvu slēpjot aiz diploma, saņēma… uzmanību! – spēli “Bērnu Scrabble”! Tas ir fiasko, brāl! Federācijas vadītāji beidzot “sākuši kustēties”. No šejienes… līdz pat bērnībai!
Aiz ieraduma bērni vasarā dodas uz skolu. Tur atnāk arī pieaugušie. Galu galā skola ir kļuvusi par viņu mājām, un sporta zāle aizstāj hanteles un riteņbraukšanu. Dambretistiem patīk skola… un vasara.
Te viena ļoti “liela” federācijas (vietējās) figūra, kā neprofesionālis un nepsihologs, satraucies (kāpēc pēkšņi!) par bērnu skaitu U-16 un U-19 grupās. Un, nepārprotami atrauts no idejas par pieminekļa uzstādīšanu, viņš sāka novērst kolēģu uzmanību ar nevajadzīgiem jautājumiem. Tādu pašu neprofesionāļu kā viņš pats (un nedaudz rusofobs).
Latvijas čempionāts starp zēniem un meitenēm U-8 grupā noslēdzās bez sensācijām un pārsteigumiem. Visi līderi apstiprināja savu statusu un uzvarēja bez problēmām.