Sokovs – 100-lauciņu dambretes spēlētājs

22.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

Džeikam Kačeram

ar atzinību

2017.gada 8.janvārī apritēja 105 gadi kopš Vasīlija Sokova dzimšanas. Īsa, bet spilgta padomju dambretes skolas pamatlicēja radošā biogrāfija ir izpētīta tik labi, ka pat dīvaina ir acīmredzamā “baltā plankuma” esamība tajā – viņa spēles piemēru uz 100-lauciņu galdiņa trūkums.

Vladimira Golosujeva grāmatās (1989. un 1997.gada) pieminēts mačs Maskava – Ļeņingrada (Sokovs divas reizes vinnēja Timkovski) un I Ļeņingradas čempionāts simtlauciņu dambretē, kas beidzās ar 1.vietas dalīšanu starp Sokovu un Rammu; Ļeva Rubinšteina grāmatā “Василий Соков” (1952.g., spec. redaktors L.Ramms) šis turnīrs iekļauts rezultātu koptabulā. Viktoram Rešetņikovam un Gaļinai Trockihai (“Василий Соков”. – М.: ФиС, 1985.g.) ir minēti divi Sokova simtlauciņu uzdevumi, viens no tiem ir arī Golosujeva grāmatā.

Gercenzons un Geršts, acīmredzot “ieprogrammētie” ar savas grāmatas nosaukumu – “Волшебник русских шашек” (Лениздат, 1991.g.), – par simtlauciņu dambreti nav izteikušies.

Pa to laiku pēc paša Borisa Gercenzona apliecinājuma, par ko J.Filipovs ziņoja rakstā par Ļeņingradas pirmskara čempionātu – “100” (“А началось с того турнира…”. – “64”, 1977.g., № 35), Sokovs uzskatīja, ka simtlauciņu dambretei pieder nākotne. Meistara 70 gadu jubilejā žurnāla “Шашки” (1983.g., № 4) programmas rakstā atgādināja, ka «pirms kara, izmēģinot savus spēkus uz lielā galdiņa, Vasīlijs Sokovs māsai teica: ”Pagaidi, drīz būšu pasaules čempions!”».

• • •

Pirms pusgada es sāku pārskatīt 1930.gadu otrās puses “64” avīzes brīnišķīgajā Džeika Kačera elektroniskajā bibliotēka (viņš palūdza uzrakstīt, ka viņa – citēju – “afrikāņu audzēkņi dievina Sokovu, audzēkņu skatījumā viņš ir spilgtākā zvaigzne”).

Esmu sācis ar Ļeņingradas čempionātu, tomēr pirmā “izmeklēšanas lēkme” beidzās ar vilšanos: atradu koptabulu (“64”, 1939.gada 15.martā, № 15), taču Ramma atskaitē par sacensībām bija tikai fragmenti no piecām partijām, un tikai viena no tām Sokova – neizšķirts ar Cicenovecki (un Ramma uzvara pār Kazanski un Burkovski, Kazanski pār Svjatoju un Svjatoja pār Cicenovecki)…

Diagramma Nr.1

Sokovs – Cicenoveckis

Ramms: “Baltie upurēja kauliņu, forsēti ieņemot svarīgo punktu “17”.”

55…31-37 56.47-42! (56.24-20=) 56…37×48 57.17-12 48×19 58.12×3 13-19,

“un šeit,“ raksta Ramms, “Sokovam un daudziem dalībniekiem par brīnumu Cicenoveckim izdevās pierādīt, ka pozīcijā ir neizšķirts.”

Nākamajā numurā (20.martā) “64” redakcija ar jaunā Maskavas meistara S.Petrova komentāriem publicēja… vienīgo Sokova zaudējumu. Kritiskās pozīcijas analīze, starp citu, kvalitatīva.

Markovičs – Sokovs

1.32-28 18-23 2.34-29 23×32 3.37×28 12-18 4.41-37 7-12 5.46-41 1-7 6.37-32 20-25 7.41-37 18-22 8.29-23 25-30 9.35×24 19×30 10.40-34 30-35 11.34-30 35×24 12.23-19 14×23 13.28×30 12-18 14.45-40 7-12 15.30-25 10-14 16.33-29 14-19 17.29-24 19×30 18.25×34 5-10 19.34-29 10-14 20.40-34 15-20 21.34-30 13-19 22.30-25 8-13 23.38-33 19-23 24.42-38 23×34 25.39×30 18-23 26.33-29 23×34 27.30×39 17-21. Gājiens, protams, nav “vājš”, kā nosauca to Petrovs, piedāvājot alternatīvu 27…12-18 28.39-33 18-23;

27…17-21 “nosacīti vājš” summā ar diviem nākamajiem gājieniem – attiecībā pret pāreju sasaistē, bet Sokovs labprāt gāja uz tādām pozīcijām.

28.31-26 11-17. Šeit komentētājs, kam 1939.gadā pa rokai nebija datora, izrēķināja, ka “slikti ir 28…21-27 29.32×21 16×27, jo seko 30.37-32 11-16 31.32×21 16×27 32.38-32 27×38 33.43×32 ar stipro uzbrukumu baltajiem.” Patiesībā pozīcija ir līdzīga, taču melnie – grib sasaisti!

29.37-31. Petrovs dotu priekšroku 29…21-27 30.32×21 16×27 31.38-33 6-11 32.33-28 22×33 33.39×28 12-18 34.31×22 18×27 35.43-38, “un kaut arī baltajiem ir ievērojami labāka pozīcija, izšķirošā pārākuma tiem nav.” Bet Sokovs – nav Petrovs, viņš seko savam plānam:

29…12-18 30.39-33 13-19 31.33-29 9-13 32.44-39 19-23 33.38-33 23×34 34.39×30 13-19 35.33-29 4-10 36.47-42 3-9 37.42-38 10-15 38.30-24 19×30 39.25×34 14-19 40.43-39 2-8 41.49-43 8-13 42.50-44 19-23. Pēc 42…19-24 43.39-33 13-19 44.44-40 19-23 45.40-35 9-13 radās pozīcija no partijas.

43.39-33 13-19 44.44-40 9-13 45.40-35 19-24 46.31-27 22×31 47.36×27, diagramma Nr.2.

Diagramma Nr.2

47…13-19. Ja uzreiz 47…6-11, tad 48.35-30!! (pozīcija pēc 48.48-42? 13-19 – piezīmēs pie nākamā melno gājiena partijā) 48…24×35 49.33-28 13-19 50.27-22 18×27 51.29×18 ar pāreju makrogalotnē ar lielu balto pārākumu.

48.48-42? “Šis gājiens ar kļūdaino turpinājumu, kas gadījās partijā, izlaiž uzvaru,” norādīja Petrovs. “Pēc 48.43-39! baltie vinnēja visos variantos, piemēram:

1. 48…18-22 49.29×18 22×13 50.34-30 13-18 51.30-25 18-23 52.25×14 19×10 53.39-34 10-14 54.34-30 14-19 55.48-43 23-29 56.43-39 29-34 57.30-25 34×43 58.38×49;
2. 48…23-28 49.32×25 21×43 50.29×20 15×24 51.34-30 43×34 52.30×19;
3. 48…20-25 49.29×20
3.1. 49…25×14 50.48-43 14-20 51.34-29 23×34 52.39×30 20-24 53.43-39 18-23 54.33-28;
3.2. 49…15×24 50.48-43 6-11 51.33-28 24-29 52.39-33 29×40 53.35×44 25-30 54.43-39 19-24 55.28×19 24×13 56.33-28 13-19 57.38-33, bet ne 57.44-40? 17-22 58.28×6 30-35 59.26×17 35×42=”.

48…18-22?? Glāba partiju, kā atzīmēja Petrovs, 48…6-11! 49.43-39 (49.42-37 23-28!) 49…24-30! 50.35×22 17×48 51.26×6 20-24 52.29×18 24-30 53.34×25 48×1= vai, papildinot viņa analīzi, 51…20-25! 52.29×18 16-21! 53.27×16 15-20! 54.6-1/16-11 25-30 55.34×14 48×43=.

49.29×18 22×13 50.32-28 21×23 51.33-29 24×33 52.38×9 17-22 53.9-4 22-28 54.4-36, melnie padevās.

Šī ir partija no 3.kārtas; pēc 4. ar simtprocentīgo rezultātu līdera pozīciju ieņēma Ramms. Pēc 9 kārtām līdera pozīcijās atradās Sokovs un Ramms (jau zaudējis Svjatojam); pēc “64” paziņojuma (1939.g. 20.februārī, № 10) uz to brīdi līderu savā starpā nospēlētajā partijā Ramms varēja vinnēt PSRS čempionu, taču “nepamanīja vienkāršu kombināciju”. Par puspunktu bez zaudējumiem atpalika 1.sporta klases spēlētājs Belkins (viņš un Kazanskis, kā Sokovs, nav atgriezušies no kara).

10.kārtā trīs līderi vinnēja savas partijas. Pēdējā kārtā pirmais partiju pabeidza Belkins, uzvarot Kazanski, tāpēc Sokovam un Rammam bija nepieciešams izcīnīt uzvaru. Ramms vinnēja Cicenovski, Sokovs – Burkovski.

Pieminētajā 1977.gada rakstā J.Filipovs uzrakstīja: “Pirmais turnīrs 100-lauciņu dambretē mūsu valstī pievērsa ne vien ļeņingradiešu uzmanību. Par tā rezultātiem interesējas maskavieši, harkovieši, kijevieši, odesīti. Uz čempionāta galvenā tiesneša Fjodorova vārda pat atnāca vēstule no Francijas ar lūgumu atsūtīt Sokova partijas no turnīra.”

Acīmredzot neatgriezeniski zudušajās Sokova burtnīcās noteikti bija ne tikai viņa partiju analīze no Ļeņingradas simtlauciņu čempionāta; bet kurš zina, varbūt pirmskara franču žurnālos atradīsies šī turnīra pēdas.

Bet pie mums redakcija “64” 25.numurā (1939.g. 5.maijā) publicēja partiju Markovičs – Ramms ar uzvarētāja piezīmēm.

Viss… Pirmskara šaha un dambretes avīze pie I Ļeņingradas čempionāta 100-lauciņu dambretē neatgriezās. 35.numurā (1939.g. 24.jūnijā) ar īsām piezīmēm publicēta partija Koskovs – Šmidts no Harkovas sacīkšu fināla (1-2. Ašbels un Švidskis – pa 6½ no 9 punktiem; 3-5. Dadašjans, Mogilevičs un Šmidts – pa 5½).

Pirms paša kara, jau 1941.gada jūnijā, beidzot uzsāka savu simtlauciņu turnīru arī maskavieši – divi meistari, divi meistarkandidāti, četri 1.sporta klases spēlētāji un divi 2.sporta klases dambretisti. “64” 24.numurs (1941.g. 11.jūnijā): “Lieliski startēja meistarkandidāts Levinsons, kuram ir 3½ punkti no 4. Otrajā vietā – meistars Giļarovs – 3½ no 5, trešajā – meistars Kozlovs – 4½ no 7.” Divos pēdējos avīzes numuros (18. un 25.maijā) paziņojumu par šo turnīru neesmu atradis.

• • •

Tomēr es atcerējos par maču Maskava – Ļeņingrada un, “atgriežoties 38.gadā”, tiku atalgots: avīzes 26.numurā (10.maijā) ir detalizētā atskaite par mūsu valstī pirmajām oficiālajām sacensībām simtlauciņu dambretē – 1.maijam veltītajam divriņķu mačam uz sešiem galdiņiem Maskava – Ļeņingrada, ko organizēja “64” redakcija.

Spēles norisinājās Maskavas centrālajā šaha un dambretes klubā (Kuzņeckas tilts, 13) 5. un 6.maijā attiecīgi sešos vakarā un vienos pēcpusdienā. Laika kontrole – 25 gājieni stundā.

Pirmajā kārtā ļeņingradieši – meistari Sokovs, Ramms, Tjunevs un 1.sporta klases dambretisti Koršunovs, Cicenoveckis un Veretē – spēlēja ar baltajiem pret sešiem Maskavas meistariem – Timkovski, Potapovu, Giļarovu, Šapiro, Mirotinu un Sidlinu; citā dienā maskaviešu komanda spēlēja izmainītajā sastāvā: pie otrā galdiņa spēlēja meistars Ginzburgs (Potapova vietā), pie piektā – meistars Petrovs (Mirotina vietā), bet pie sestā Sidlinu nomainīja 1.sporta klases dambretists Torčinskis (drīz ieguvis meistara titulu – kā trīs ļeņingrādieši).

Mača iznākums neiepriecināja maskaviešus – abas dienas beidzās ar rezultātu 4:2 Ļeņingradas labā. Izpaudās secīgs trīs gadu darbs: vēl 1935.gada septembrī “64” atzīmēja, ka “ārkārtīgi interesanta ir Ramma rietumu un eiropiešu dambretes mācību grupas izveide .

Galvenais Sokova simtlauciņu partiju meklējumu rezultāts – “64” 31.numurā (5.jūnijā) ļeņingradiešu līderis komentēja otro mača partiju (fotogrāfijā atainots tieši šīs partijas moments).

Dažas piezīmes mūsdienās izskatās naivi, taču jāatceras, ka Sokovs ņēma vērā avīzes auditoriju.

Timkovskis – Sokovs , mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 6.maijā

1.31-27 17-21 2.36-31 21-26 3.41-36 20-25 4.33-28 15-20 5.39-33 10-15 6.44-39 20-24 7.34-30 25×3 8.40×20 15×24 9.45-40 18-23 10.39-34 5-10 11.33-29 24×22 12.27×29 14-2013.34-30! 10-15. Rupja kļūda būtu 13…20-25, jo seko 14.29-23 25×45 (jāsit vairākums) 15.23×5.

14.30-25 20-24 15.29×20 15×24 16.40-34 12-18 17.43-39 7-12 18.38-33. Labāk bija spēlēt 18.32-28, tiecoties turpmāk “atraisīt” savu kreiso flangu ar gājienu 37-32 и 42×31.

18…19-23! 19.42-38 11-17 20.34-30 13-19 21.39-34 8-13 22.48-42? Nospēlēts vāji, labāk bija 22.31-27. Baltie nepievērš uzmanību savam kreisajam flangam, tādējādi ar katru gājienu pasliktinot savu stāvokli.

22…9-14 23.34-29 23×34 24.30×39 18-23 25.33-28 6-11 26.31-27 17-21, diagramma Nr.3

Diagramma Nr.3

27.50-45 11-17. Izdarot šo gājienu, melnie cerēja uz šādu turpinājumu: 28.28-22 17×28 29.35-30 24×35 30.45-40 35×33 31.38×20 26-31!! 32.37×8 28×48, un melnie uzvar.

28.46-41 12-18! Ātri zaudēja 28…4-10?, jo seko 29.28-22! 17×28 30.35-30 24×35 31.25-20 14×25 32.45-40 35×33 33.38×7 1×12 34.32×5.

29.36-31 2-7. Nepareizā lamatu plāna sākums, pēc kura baltie uzlabo savu stāvokli. Izrēķinot variantu 29…17-22 30.28×17 21×12 31.41-36 23-28! 32.32×23 19×28 33.38-33 16-21! 34.27×16 28-32 35.37×28 26×48, melnie to atmeta balto atbildes dēļ 36.39-34 48×30 37.25×34, neievērojot to, ka pēc 37…13-19! 38.34-29 14-20 baltie zaudē kauliņu.

30.41-36 7-11 31.49-43! 1-6 32.27-22 18×27 33.31×22 3-9 34.45-40 13-18 35.22×13 9×18 36.47-41! Šo melnie neievēroja, izdarot savu 29.gājienu.

36…4-9 37.39-34! 9-13 38.34-30 17-22 39.28×17 21×12, diagramma Nr.4

Diagramma Nr.4

40.36-31. Labāk bija 40.32-28 23×32 41.37×28 ar līdzīgu spēli.

40…11-17 41.31-27 6-11! 42.38-33? Ceitnotā baltie rupji kļūdās. Tomēr arī pēc 42.27-21 16×27 43.32×21 melnajiem saglabājās pārākums.

42…26-31! Baltie padevās, jo uz jebkuru gājienu seko 23-28 utt. Interesanta partija, neskatoties uz abpusējām kļūdām (Vasīlija Sokova komentāri).

Pēc trim ar pusi mēnešiem pretinieki satikās pie “ierastā” 64-lauciņu galdiņa – VII PSRS čempionāta 19.kārtā Timkovskis atkal zaudēja par valsts čempionu kļuvušajam Sokovam.

• • •

Un “pēdējā svītra” Vasīlija Sokova – 100-lauciņu dambretes spēlētāja – šodienas portretā. Nākamajā “64” numurā (1938.gada 10.jūnijā) publicēta Dmitrija Koršunova partija pret M. Šapiro no mača Maskava – Ļeņingrada pirmās kārtas. Tā ir brīnišķīga ne vien ar panākumiem vainagojušos balto secīgo spēli uz aplenkumu (Koršunovs, tāpat kā Sokovs, vinnēja abas partijas), bet arī ar Meistara piedalīšanos analīzē.

Koršunovs – Šapiro, mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 5.maijā

1.31-26 19-23 2.36-31 14-19 3.41-36 10-14 4.34-30 20-25 5.31-27 25×34 6.39×30 17-22 7.37-31 23-29 8.33×24 22-28 9.32×23 18×20 10.30-25 20-24 11.44-39 12-18 12.46-41 7-12 13.41-37 1-714.37-32 19-23 15.27-21 16×27 16.32×21 14-19 (16…11-16? 17.40-34 16×27 18.31×22 18×27 19.25-20 14×25 20.34-30 25×34 21.39×28)

17.21-16 15-20 18.25×14 9×20 19.39-34 5-10 20.31-27 10-14 21.34-30 11-17 22.27-21 17-22 23.42-37 4-10 24.37-31 22-28 25.16-11 7×27 26.31×33 10-15 27.33-28 23×32 28.38×27 12-17 29.43-38 8-12 30.47-42 2-7 31.27-21 3-9 32.30-25 24-29 33.50-44 19-23 34.42-37 23-28 35.44-39 20-24 36.36-31 18-23 37.49-43 14-19 (?!). Pēc 37…6-11/13-19 melno centrs nebūtu sliktāks par to aplenkušajiem balto kauliņiem.

38.39-33 28×39 39.43×34, diagramma Nr.5

Diagramma Nr.5

39…13-18(?!). Stiprāk ir 39…17-22:

1. 40.21-16 22-28 41.25-20 12-18 42.37-32 28×37 43.31×42 29-33=;
2. 40.37-32 9-14 41.32-27 13-18 42.38-33 29×38 43.48-43 38×49 44.21-16 49×21 45.26×8 7-12 46.8×28 23×32 47.25-20 14×25 48.34-29 24×33 49.35-30 25×34 50.40×27;
3. 40.25-20 12-18 41.37-32 9-14 42.20×9 13×4 43.48-43 22-28 44.21-17 28×37 45.31×42 7-11 46.17-12 18×7 47.38-32 29-33 48.34-29 23×34 49.40×38=.

40.37-32!? Koršunovs acīmredzot saprata, ka 40.25-20 nedos uzvaru: 40…7-11 41.21-16 29-33 42.38×29 24×33 43.16×7 12×1 44.48-43 15×24 45.34-29 23×34 46.40×20 6-11 vai 40…29-33 41.38×29 24×33 42.48-43 15×24 43.34-29 23×34 44.40×20 18-23 45.35-30 23-29 46.45-40 6-11 47.20-15 9-14 48.30-25 19-24.

40…9-14 41.32-27! (41.48-43 15-20) 41…6-11?!! Principiālais lēmums, kas parāda melno ticību centra spēkam! Slikti ir 41…15-20? из-за 42.38-32!, taču bija iespējams 41…7-11 42.21-16 17-22 43.16×7 12×1 44.38-32 22-28 45.27-21 28×37 46.31×42=.

42.21-16 14-20. 42…15-20 43.38-32; 42…17-22 43.38-33, 44.48-43, 45.34-30, 46.26×8.

43.25×14 19×10 44.27-21. 44.34-30 18-22 45.30×28 22×42 46.48×37 29-34 47.40×29 17-22 48.27×18 12×34 ar tālāk iespējamo 49.35-30 34×25 50.26-21 25-30 51.31-27 30-34 52.27-22 34-39 53.21-17 39-43 54.17×6 43-48 55.37-32 48-30 56.6-1 7-11 57.16×7 30-2=.

44…10-14. Izrādās, ka atkal neuzvar 45.34-30 14-19 46.48-43 15-20 47.30-25 18-22=.

45.38-32. Šeit bija iespējams 45…18-22?! 46.32-27 22-28 47.48-42 28-33! 48.42-37 15-20 49.34-30 14-19 50.37-32 20-25/33-39=.

45…15-20, un pēc 46.48-43 partija varēja beigties neizšķirti: 46…23-28! 47.34×23 (47.32×23 24-30! 48.35×15 14-20 49.15×33 18×49 50.34-29 49×35 51.29-23 35-13 52.45-40 13×36 53.23-19=) 47…28×19 48.31-27 19-23 49.43-39 23-28 50.32×23 18×29 51.39-34 29-33 52.34-30 24-29 53.30-24 17-22!=, bet baltie kļūdījās – 46.31-27?, diagramma Nr.6

Diagramma Nr.6

46…20-25? Līdz šim momentam Šapiro spēlēja ļoti labi, bet, iespējams, ceitnotā apjuka.

47.32-28 23×32 48.27×38 25-30 49.34×25 18-23 50.38-32 29-33 51.40-34 24-29 52.34-30 33-39 53.45-40 29-33 54.30-24 23-29 55.24-20 14-19 56.20-15 29-34 57.40×38 39-44 58.15-10, melnie padevās.

Pēc partijas Sokovs parādīja, ka 46.gājienā melnie varēja uzvarēt: 46…23-28!! 47.32×23 20-25!! 48.23-19*, un kaušana 48…14×23(!) deva uzvaru – 49.48-42 17-22 50.42-38 22×31 51.26×37 11-17 52.34-30 25×34 53.16-11 7×27 54.38-33 29×38 55.40×20 38-43.

48…24×13? 49.34×23 18×29 gadījumā baltie panāca neizšķirtu: 50.40-34 29×40 51.45×34 13-18 52.48-42 (52.34-29 14-20) 52…14-19 53.42-38 17-22 54.34-29! 22×31 55.26×37= или 50.48-43 13-18 51.43-38 17-22 52.40-34 29×40 53.45×34 22×31 54.26×37 14-19 55.37-31 11-17 56.31-26=.

Lieliska saspringtā divkauja, kas apstiprina, tāpat kā pārējās šeit parādītās, Vasīlija Sokova viedokļa taisnīgumu par to, ka “meistari, kuri apguvuši krievu dambretes pozicionālos pamatus, spēs salīdzinoši neilgā laika periodā pilnībā apgūt simtlauciņu galdiņa tehniku” (“64”, 1938.g. 20.aprīlī, № 22).

Pateicos Dmitrijam Samginam par palīdzību publikācijas sagatavošanā.

Icons8