Interesanti Stāsti

Labā flanga sasaiste. Pretdarbības ceļi. 1. daļa

29.05.2019

Autors: Genādijs Šapiro

Kad runa ir par labā flanga sasaisti, parasti tiek domāts kauliņu e3, f2, f4, g1, g3 baltajiem un g5, h4, h6 melnajiem grupējums (1.att.). Šajā gadījumā tikai trīs kauliņi saista grupu no pieciem pretinieka kauliņiem.

Bet ir arī cits labā flanga sasaistes veids, “par vienu stāvu zemāk”, kad iesaistīts mazāk spēku – f2, g1, g3, h2 baltajiem un e5, f4, h4 melnajiem (2.att.).

Ja sasaistē nonākušajai pusei neizdodas pretiniekam neko pretstatīt, tad pozīcija var izradīties “dzīvotnespējīga”.

№ 1.

1.cd4 fg5 2.bc3 gf6 3.cb4 bc5 4.db6 ac5 5.dc3 gh4 6.cd4 fg5 7.db6 cc3 8.cd2? de5 9.db4 gf4 10.eg5 hf4.

Balto nelaime ir tāda, ka viņi nepaspēj nomainīt F4 kauliņu, un nekādu citu argumentu cīņā pret sasaisti viņiem nepaliek.

11.ab2 bc7 12.bc3 cb6. Liedzot 13.ed2, jo seko 13…ba5.
13.ba5 ef6. Pārsvaru izlaiž 13…hg7 14.ac7 db6 15.cd4 ec3 16.ge5 gf6 17.eg7 fh6 18.hg3, un nedaudzu rezerves tempu dēļ melno dūrei nav izšķirošā spēka.
14.ac7 db6 15.ab4. 15.cd4 ec3 16.gg7 hf6 ar vinnēto pozīciju, piemēram, 17.fe3 fg5 18.gf2 gf4 19.eg5 hf6 20.fe3 bc5 21.hg3 fg7 22.gf4 gh6 23.ef2 fg5 24.fe5 gh4 25.ef4 cd2 26.ef6 de1x.
15…fe7 16.ba5 bc5. 16…ed6? 17.ac7 db8 ļauj baltajiem izrauties no žņaugiem: 18.cd4 ec3 19.gg7 hf6 20.ed2 cg3 21.hf4=.
17.cb4 ca3 18.ab6 ed6 19.ba7 ab2 20.ed2. 20.ab8 fe3x.
20…fe3! 21.df4 bc1x.

№ 2. G. Purviņš – V. Veršulis, 2018

Pozīcija no “Apgrieztā ķīļa”. Diezgan svarīga detaļa – ja H8 kauliņš būtu uz F8, tad pēc 1.fe3 gh4 2.eg5 hf6 3.de3 fg5 melnie viegli izlīdzinātu pozīciju. Šajā izvietojumā balto rīcībā ir cits stiprs plāns, kas ļauj realizēt izdevīgu flanga sasaisti.

1.de3! fd2 2.ce3 gh4. Pēc 2…ef4 baltie noliec svaru kausus savā labā ar taktisko līdzekļu palīdzību: 3.ed4 de7 (3…fe3 4.hg3! utt. x) 4.fg3 ed6 5.ge5 df4 6.gf2! fe3 7.de5 eg1 8.ef6 ge7 9.cd4 gc5 10.bf8x.
3.ed4 hg5 4.df6 ge7 5.cd4 ef6 6.bc5. Pamatuzdevums paveikts, palicis likvidēt pretinieka kauliņus citā flangā.

6…hg7 7.hg3 gh6 8.gf4 fg5 9.fe3 de7 10.gf2 ef6 11.fg3 hf2 12.eg3 gh4 13.fe5 hf2 14.eg7 hf8 15.eg1 fe7 16.ab4 ef6 17.gf2x.

№ 3. V. Golosujevs – I. Popiks, 1991

1…fg5 2.ab2?
Sasaiste neveidojas balto labā. Drošāk izskatās plāns 2.dc3 ba7 3.cb2!, un baltajiem nav sliktāk. Tomēr daudz interesantāks ir gājiens 2.cb2! ar pārgrupēšanas ideju 3.de3 un 4.bc5. Pati principiālākā melno atbilde 1…cb6 3.ac7 db6 4.ba5 bc7!

Ātri tiek atspēkots 4…dc5? 5.ac7 bd6 6.bc3!, lai uz 6…gh4 uztaisītu kombināciju 7.cb4 un 8.ab2x. Pamācoši zaudē arī 4…bc5? 5.dc3! cd4 5.gh4 ef6 6.fg3 de3 7.cb4! bc7 8.bc3 cb6 9.ac7 db8 10.ba5 bc7 11.ab2 cd6 12.cb4x.
5.dc3 ed4!? (var, protams, arī 5…gh4 6.cd4=) 6.ce5 gh4, draudot 7…fe3 utt.=.
2… gh4 3.ba3. Viegli tiek atspēkots arī 3.bc3 cb6 4.ac7 db6 5.de3 fd2 6.ce3 (6.ce1 ed4 utt.) 6…ef6 7.ed4 (7.ba5 hg5 8.ac7 gf4x) 7…bc7 fe3 hf2 ef4 eg3 ge3 ba5 hf4 cb6x.
3…cb6 4.ac7 db6 5.ba5 bc7? Kļūda. Pēc 5…ba7 6.ac7 db8 baltajiem ir neatrisināmās problēmas.
6.cb2? Laipnība uz laipnību. Vajadzēja 6.ab4!, un jau melnajiem bija jādemonstrē ceļš līdz izlīdzinājumam: 6…hg5 (6…ef6? 7.fe3 hd4 8.de3x) 7.dc3 ef6! (7…bc5? 8.cd4 ec3 9.ge5 ca3 10.ef6x) 8.cd4 ec3 6.gg7 cd2 7.ce3 gf4 8.eg5 hh8=.
6…hg5! 7.de3 fd2 8.bc3 db4 9.aa7 cb6 10.ac5 db4 11.ac3 gf4, un baltie padevās.

Tomēr ne vienmēr flanga sasaiste ir pārsvara pazīme. Bieži sasaistē nonākušajai pusei ir kontrspēles veidošanas iespējas. Viena no tās efektīvajām metodēm ir centra uzspridzināšana.

№ 4.

1.fe3 dc7 2.ed2. Uzreiz sasiet 2.ba5 nedrīkst 2…hg5 un 3…fg7x dēļ. Vienkāršojumi seko pēc 2.gf2 cd6 3.fe5 dd2 4.ba5 dd6 5.ag7 ef6 6.eg7 fe7=.
2…fg5. 2…cd6? 3.ba5 db4 4.ac7 bd6 5.ac5 db4 6.ca5 ar vinnēto pozīciju.
5.ba5 ef6 6.gf2 fe5 ar neizbēgamajiem vienkāršojumiem, taču zaudē 6.fe5? fe7 7.eg7 hf8 8.gf2 ef6 9.cb4 hg3! 10.fh4 fe5x.

№ 5.

1.cd4 fg5 2.dc5 bd4 3.ec5 db4 4.ac5 gh4 5.bc3 gf6 6.ab2 fg5 7.cb4 hg7 8.bc3 cb6 9.cd4 dc7 10.ba5.
Parasti baltie uzreiz iet uz sasaisti, tomēr ir iespēja nogriezties no iemītajiem ceļiem: 10.fe3 hf2 11.eg3 gh4 12.gf4 gf6 (12…ba5 13.fe5 ae1 14.cd6 ec5 15.dd8 ec3 16.ef6 ge5 17.cd2 ce1 18.gf2 eg3 19.hd6=) 13.fg5 hf4 14.eg5 un zaudē 14…fg7? (14…ba5 15.dc3 hg3 utt.=) 15.ba5! gh6 16.gf2 hf4 17.fg3 hf2 18.de3 fd2 19.cg1, un melnie nevar izglābties.

10…ef6!. Svarīga daļa melno aizsargsistēmā. Pēc 10…gf6 11.de5 fd4 12.ce3 baltie izdevīgi nomainās, atstājot melnos pēc 12…ed6 13.ef4 ge3 14.fd4 hf2 15.ge3 ar sagrauto pozīciju.
11.dc3.
Ātrs neizšķirts pēc 11.gf4 ge3 12.df4 hg5 13.fh6 fe7 utt.
Teorētiskajos mācību līdzekļos tiek nosodīts variants 11.fe3 hf2 12.eg3 gh4 13.gf2 hg5!
Kļūdains ir 13…fe7? 14.cb2 hg5 15.gf4 gh6 16.fe5! ed6 (16…cd6 17.ec7 bd8 18.hg3 ed6 19.ce7 ab6 20.ac7 bf8 21.gf4 ar izšķirošo pārsvaru) 17.eg7 db4 (17…hf8 18.ce7 fd6 19.de5! df4 20.ed4x) 18.ac3 hf8 19.hg3 fg7 20.gf4 gh6 21.fe5 ba5 22.dc5 cd6 23.ce7 ab4 24.ca5 ab6 25.ac7 bf4 26.ed8 fg3 27.bc3 ge1 28.dc7 ar vinnēto galotni (I. Jeršovs – J. Berlovs, 2005).
14.dc3. Nav iespējams šādās pozīcijās tipiskais upuris 14.de5? fd4 15.gf4 gh6 16.cb2 fe7 17.hg3 (17.dc3 ef6 18.cg7 bd4 19.ec5 gg1x) 17…ef6 18.fe5 (18.dc3 fe5x) 18…gf4x.
14…gh6, taču pēc 15.cb4 fe5 16.df6 bd4 17.ec5 ge7 18.gf4 ef6 19.fe3 baltajiem nav sliktāk.
11…fe7 12.cb4 ed6 13.ce7 fd8 14.bc5 gf6 15.fe3. Baltie neatlaidīgi spēlē uz sasaistes saglabāšanu, mierīgāk ir 15.de5 15…bd4 16.ec3 fe5 17.gf4 ar līdzīgu spēli.
15…hf2 16.eg3 gh4 17.gf4!
Līdzsvara noturēšanai baltie spiesti iet uz variantu ar kauliņa upuri. Zaudē 17.gf2? fe5! 18.df6 bd4 19.ec5 hg5! 20.fg7, un bez sitiena 20…gf4 21.ge5 cb6 22.ac7 dh8 līdz uzvarai noved arī 20…cd6 21.ce7 dh8 ar sekojošo nomaiņu ab6.
17…hg3 18.fe5 gf2 19.eg7 hf8 20.hg3 fh4 21.ef4 de7. Vienlīdzīga pozīcija.

Pirms pusgadsimta izvērtās teorētiskās diskusijas par vienu “Kijevas aizsardzības” variantu, kura raksturīga īpatnība bija pozīcijas ar labā flanga sasaisti. Lielmeistara V.Litvinoviča analīzes rādīja, ka baltajiem ir pilnīgi vienlīdzīga spēle.

№ 6.

1.cd4 fg5 2.bc3 gh4 3.cb4 hg5 4.dc5 bd4 5.ec5 cb6 6.de3 bd4 7.ec5 gf6 8.ba5 db4 9.ac3 hg7 10.ab4 ed6 11.ab2 dc7 12.ba5 de5 13.cb4 ab6 14.ba3 gh6.
Melnie var uzreiz iet uz sasaisti 14…gf4 15.ed2 (pēc 15.cd2 spēle tiek novesta līdz sekojošajam piemēram) 15…fe7 (ļoti slikti ir 15…fg5? 16.bc5 bd4 17.de3 fd2 18.cc5, jo nav nomaiņas 18…cd6 19.ce7 fd6, tāpēc ka seko 20.gf4!x=) 16.de3 (16.dc3 ed4 17.ge5 db2 18.cd2 fd4 19.ac1 dc3 20.de3 cd2 21.bc5! df4 22.ca7 gh6=) 16…fd2 17.ce3 gh6 18.ef4! ed6 19.fe3 hd4 20.fg5 fh4 (20…hf4 21.bc5 db4 22.ae7=) 21.hg3 hf2 22.ge7=.
Pēc 14…fe7? seko lielais sitiens, kas pirmo reizi tika realizēts partijā S. Daņilins – B.Blinders (1953): 15.bc5! bd4 16.gf4 ge3 17.ab6 ca5 18.ab4 ac3 19.ed2 cg3 20.hd2x.
15.ed2 fe7.

16.de3 gf4.
Vājāk ir 16…ba7 17.cd2 cd6 (mainīties 17…gf4 18.eg5 hf4 jau par vēlu, jo seko 19.dc3 fg5 20.cd4 ec3 21.bd2 ed6 22.ge5 df4 23.ab4x) 18.ac7 db8 19.ba5, un atliek vien spēlēt 19…bc7 20.dc3 ab6 utt., taču zaudē 19…ed6? 20.ab4 bc7 21.dc3 ab6 22.ed4 gf4 23.bc5! dd2 24.fe3 hf2 25.ee7 ec3 26.gc1x (V. Litvinovičs – V. Golosujevs, 1966).
17.eg5 hf4 18.cd2 fg5. 18…ed6? 19.fe3 hd4 20.bc5 db4 21.ae7x.
19.dc3 ed6. 19…ed4? 20.ce5 fd6 21.gf4 ge3 22.fd4x.
20.cd4 ec3 21.ge5 df4 22.bd2 bc5 23.dc3 cb6 24.ac7 bd6 ar neizšķirtu.

14.gājienā V. Litvinovičs piedāvāja arī citu attīstības plānu.

№ 7.

14.cd2 gf4! Gaidīt nevar, zaudē 14…fe7? 15.de3 gh6 16.bc3 ed6 17.ef4 ge3 18.fd4 hf2 19.ge3 hg5 20.hg3 gh4 21.ef2x.
15.ba3 fe7.
V. Litvinovičs apskatīja šo gājienu, taču pilnīgi pieņemams ir arī 15…gh6. Tālāk spēle var iet pēc šāda scenārija: 16.dc3 fg7 17.ed2 (17.cd4 ec3 18.ge5 fd4 19.bd2 bc5 20.hg3 gf6 21.gf4 fg5 22.dc3 ge3 23.ce5 ed2 24.ec3 cb6 25.ac7 bf4=) 17…hg5 18.de3 fd2 19.ce1 gh6 20.gf4 ge3 21.fd4 ec3 22.bd2 bc5 23.dc3 fe5 (23…hg5 24.cd4 ce3 25.ef2=) 24.cb4 cd6 25.ab6 ca7 26.bc5 db4 27.ac5 hg5 28.gf2 gf4 29.fe3 fd2 30.ec3=.
Partijā V. Litvinovičs – J. Pavlovs (1967) melnie nospēlēja vājāk: 15…ba7? 16.dc3 cd6 17.ac7 db8 18.ed2 bc7? (Glāba 18…fe7! 19.ba5 bc7! (19…fg5? 20.cb4 bc7 21.de3 fd2 22.gf4 ee1 23.gf2 eg3 24.hb8x) 20.cb4 ab6 21.dc3 fg5 22.cd4 .ec3 23.bd2 ed6 24.ge5 df4 25.ab4 gf6 26.dc3 fe5 27.fe3 fd2 28.ce1 gf4 29.gf2 cd6 30.ac7 db8 31.bc5 ba7 32.ed2 ab6 33.ca7 ed4=) 19.de3 fd2 20.ce1 cd6 21.ba5 (vinnēja arī 21.gf4 eg3 22.hf4 fe5 23.ba5 eg3 24.gh2 utt.) 21…ab6 22.ac7 db8 23.gf4 eg3 24.hf4, un baltie noveda partiju līdz uzvarai.
16.dc3 ed6 17.cd4 ec3 18.ge5 fd4 19.bd2 bc5 20.hg3 gf6! Zaudē 20…de5? 21.de3! gh6 22.ef4 cd6 23.ed2 bc7 24.gh2x.
21.gf4 fe5 22.gh2 eg3 23.hf4 dc3! 24.db4 cd4, un melnie panāk neizšķirtu.

Pēc desmitgades modē ienāca cita shēma no šīs atklātnes.

№ 8.

1.cd4 fg5 2.bc3 gh4 3.cb4 hg5 4.dc5 bd4 5.ec5 cb6 6.de3 bd4 7.ec5 gf6 8.ab2 hg7 9.ba5 db4 10.ac3 ed6 11.ab4 de5.

Un šeit izmēģinātā 12.gf4 vietā sāka spēlēt 12.cd2 gf4 13.bc5. Bija iespēja vienkāršot ar 13.ba3 ab6 (13…fe7 14.bc5 sk. zemāk) 14.cd4 ea5 15.ge5 fd4 16.fg3 hf2 17.ga7=.
13…de7.
Dažreiz spēlēja arī 13…fe7 14.ba3 (14.cb4 bc7 15.dc3 cb6 16.ed2 bd4 17.fe3 hf2 18.eg5 fh4 19.gc5 ef4 20.de3 fd2 21.ce1 ef4 20.de3 fd2 21.ce1=) 14…fg5 (14…bc7? 15.cd4 ec3 16.db4, un melnajiem nav tempa) 15.cb4 (ir iespēja uztaisīt neizšķirtu kombināciju 15.de3 fd6 16.gf4 ge3 17.fh8 ef6 18.hc7 bd6=) 15…ef6 16.ba5 (16.dc3 dc7 17.cd4 ea5 18.ge5 fb6 19.ab4 ac3 20.ed2 cg3 21.hf8 hg3 ar neizšķirtu galotni) 16…de7, novedot līdz pamatvariantam.
14.ba3. Uzreiz zaudē 14.cb4? fe3!x.
14…fg5 15.cb4 ef6 16.ba5.
Vājāk ir 16.dc3, pēc kā baltajiem jāspēlē precīzi. 16…bc7 17.ed2.
Var arī 17.cd6 cb6 18.cd4 ea5 19.ge5 fd4 20.fg3 hf2 21.gc5 bd4 22.dc7 gf4 23.cb8 un ar precīzu spēli galotnē baltie panāk neizšķirtu. Nedrīkst 17.ba5? cb6! 18.ac7 ed4x.
17… cb6 18.ba5 bb2 19.ac1. Melnajiem – lieks kauliņš, tomēr neekonomiskā sasaiste ļauj baltajiem nostāvēt. 19…gh6 20.dc3 fe7, un vieglāk forsēt neizšķirtu ar 21.cb4 (21.cb2? ed6 22.cd4 ea1 23.gc7 hg3!x) 21…ed6 22.bc5 db4 23.ac3 ab6 24.cd4 ec3 25.gg7 hf8 26.hg3.
16…fe7 17.ab4 ed6.
Skaistas lamatas variantā 17…bc7 18.dc3 ed4? (nepieciešams 18…cb6 19.ac7 ed6 20.ce7 fb6 21.ed2 gf6 vai gh6 ar vienlīdzību) 19.ge5 db2 (izredzes vēl palika pēc 19…db6 20.cd4 ed6) 20.ab6! cc3 21.cd6! ec5 22.ed6 ce7 23.ed2 cg3 24.hc1x.
18.ce7 fd8 19.bc5 de7 20.dc3 gf6.
Tagad zaudē 21.cd4? ec3 22.gg7 ed6 23.ce7 ab6 24.ac7 bh6x, un šķiet, ka baltajiem nav citas alternatīvas, kā tikai pāriet neizšķirtajā galotnē pēc 21.cd6 ec5 22.cd4=. Tomēr ir cita neparastā ideja, kas līdz šim nebija sastopama turnīru praksē.

21.cb6! ac5 22.ab6 ca7 23.ed2. Divu kauliņu upuris un klusais gājiens, un jau melnie spiesti demonstrēt vienīgo neizšķirtu.
23…ab6 24.cd4 ee1 25.gg7 eg3 26.hh6 ef6 27.ge5 ba5=.

№ 9. B. Bronšteins – O. Daškovs, 2007

Pārsvars balto pusē, tomēr neizšķirts ir vēl sasniedzams.

1…ef6.
Melnie nolēma ātrāk pārcirst mezglu centrā, bet šajā gadījumā iniciatīva paliek baltajiem. Labāk bija izvēlēties nogaidīšanas taktiku 1…hg5! 2.de3 ef6.
Vājāk ir 2…gh4 3.ef4 (uz 3.ef2 melnajiem rodas interesantas aizsardzības rezerves 3…ef6 4.gf4 fg5! 5.fh6 hg7 un pēc piespiestā 6.ba3 vai 6.bc3 seko 6…fe7=) 3…hf2 4.eg3 ef6 5.fe5 fg5 6.gh4 cd6 7.ec7 bd8 8.hf6 fe7 9.de5 eg5 10.gf2 dc7 11.ab6 ca5 12.cd6 ar pārsvaru.
3.gf2 gh4 4.gf4 fg7 5.fe5 fg5!
Slikti ir mainīties 5…cd6? 6.ec7 bd8 7.ef4 dc7 8.ab6 ca5 9.fg3 hf2 10.eg3, un melnie paliek neaizsargāti: 10…gh6 11.gh4 bc7 12.bc3 hg7 13.fe5 hg5 14.cb4 ac3 15.db2 fb6 16.hh8x.
6.ba3 gf6 7.eg7 hf6 8.de5 bd4 9.eg7 gf4 10.ec5 cd6 11.ce7 ab6 12.ac7 bh6=.
2.gf4 fe5. Slikti ir 2…fg7 3.bc3 fe5 4.fd6 ce5 5.ac7 bb4 6.ca5 ec3 7.db4 ar sekojošo pārrāvumu.
3.df6 bd4 4.dc3. Neko nedod 4.de3 df2 5.ge3 fg7 6.ab6 gg3 7.bd8 gh2 8.ed4 hg5 9.dh4 hg1 10.de5 gc5 utt. =.
4…de3?
Aizsargāties varēja pēc 4…fg7 5.ce5 cd6 6.ec7 gg3 7.gh2 (7.cd8 bc7 8.db6 ac5 9.gh2 gf2 10.eg3 hg5=) 7…bd6 8.hf4 hg7 9.ba3 gf6 10.ef2 fg5 11.fe3 dc5 12.fe5 gh4 13.ef4 hg5 14.fh6 hg3=. Tagad balto pārsvars centrā kļūst nospiedošs.
5.fd2 fg7 6.fe7 cb6 7.ac7 bf8 8.cb4 fe7 9.bc5 gf6 10.bc3 hg5 11.cd4 ed6 12.ce7 fd8 13.de5 ab6 14.ed6 ba5 15.gf2 ab4 16.dc3 bd2 17.ec3 gf4 18.cb4 hg7 19.ba5 gf6 20.de7 fe5 21.ef8, un melnie padevās.

№ 10.

Melnie draud uzspridzināt laukumu D4, baltajiem vienīga iespēja tam traucēt.

1.ef4! fg5. Partijā R. Peščerovs – A. Norvaišas (2018) melnie aizkavējās 1…fg7?, tūlīt pat sekoja sods: 2.dc3! fg5 3.fe3 hf2 4.eg3 gh4 5.fe5 hf2 6.ed6x.
2.de3 ef6.
Zaudē nomaiņa 2…ed6? 3.ce7 fd6 4.de5 bc5 5.cb2 ab6 6.ba3 ba7.
Pamācoša pozīcija. Gribas 7.ed2?, taču pēc tam melnie brīnumainā kārtā “aizmūk” uz neizšķirtu: 7…cb4 8.ac3 dc5!! 9.cb4 cd4 10.ec3 ba5. Divu kauliņu upuris, klusais gājiens, un jau baltajiem jāspēlē uzmanīgi. 11.gh2 ab6 12.bc5 bb2 13.ac1 ab4 (var arī 13…cb6 14.dc3 bc5 15.cd4 de7 16.db6 ac7 17.fe5 gf4 18.eg5 hd6 19.gf4 cb6 20.cd2=) 14.fe5 gf4 15.eg5 hd6 16.gf4 cb6 17.fg3 hf2 18.dc3 bd2 19.cg1 ar neizšķirtu.
Līdz uzvarai noved 7.gh2! cb4 8.ac3 ba5 9.ab4 ab6 10.ef6 ge7 11.ed4x.
3.fe5.
Ir arī cita iespēja – 3.de5 bd4 (3…fd4 4.cd6 ce5 5.ac7 bd6 6.ee7 fd6 7.ed2 ge3 8.ff6 hf2 9.ge3 ab6 10.dc3 bc5!=) 4.ec3 ar līdzīgu pozīciju, taču zaudē 4.eg7? fe7 5.ec5 ge3 6.fd4 hf8 7.cb2 hf2 8.ge3 ef6 9.ef2 fg5 10.ab6 ca5 11.de5 dc7 12.cd6 ab6 13.bc3, un viss beidzas ar nelielu sitienu 13…ab4! 14.ca5 bc5 15.db4 cb6 16.ac7 bd2x.
3… fe7 4.eg7 hf8 5.cd2. 5.ed2 ef6 6.ef4 ge3 7.df4 fg5 8.fh6 fg7 9.hf8 de7 10.fd6 cc3 11.ac7 bb4 12.gf4=.
5…gf4 6.eg5 hf6 7.gh4. 7.de3? fg5 8.ed2 ef6 9.gh2 gh4, un baltajiem nav pieņemamo gājienu.
7…fg7 8.de3 gh6 9.ed2 fe5 10.df6 bd4 11.ec5 eg5 12.hf6 cb6 13.ac7 bb4 ar neizšķirtu.

Lasīt vairāk

Dzīve par spīti visam… “Ceļtekas” 2.posms notika piektdien, 24.maijā

27.05.2019

Viss sākās martā, un nu jau otrais posms. Ļoti grūti pārvarēt sevi un, aizraujoties ar mūsu mīļo spēli, palikt tajā par spīti apstākļiem. Lai arī spēles kvalitāte ne vienmēr atbilst pasaules standartiem, un nospēlēt 7 partijas dažreiz šķiet neciešami grūti, tomēr spēlētāji neatlaidīgi un ar cieņu vienam pret otru iziet savu ceļu uz dambretes galdiņa.

Otrajā posmā ar savu meistarību sāk izcelties atsevišķie spēlētāji, viņu vārdus jau no pirmā posma atceras gan komandu pārstāvji, gan arī tiesneši – Nikolajs Troickis no Juglas, Rolands Sidrabs un Vladimirs Suļimovs no Berģiem, Oļģerts Saldavs no Gaiļezera. Un, ja Rolands ar meistarkandidāta titulu aiz muguras bez šaubām ir viens no pretendentiem uz uzvaru čempionātā, tad pārējie spēlētāji, pateicoties aprēķinam un neatlaidībai apgūt grūtas pozīcijas, cenšas cīnīties par uzvaru katrā partijā.

Šoreiz mums pievienojās pansionāts “Pārdaugava”, kura pārstāve Nadežda Platonova parādīja veiksmīgu sniegumu, noslēdzot stiprāko desmitnieku. Komandu ieskaitē citiem priekšā aizsteidzas Juglas un Berģu 142 pārstāvji. Taču cīņa vēl nav galā, un jūlijā gaidāms nākamais posms.

Rezultāti šeit:

Komandu ieskaite mūsu mājas lapā.

Lasīt vairāk

Sokovs – 100-lauciņu dambretes spēlētājs

22.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

Džeikam Kačeram

ar atzinību

2017.gada 8.janvārī apritēja 105 gadi kopš Vasīlija Sokova dzimšanas. Īsa, bet spilgta padomju dambretes skolas pamatlicēja radošā biogrāfija ir izpētīta tik labi, ka pat dīvaina ir acīmredzamā “baltā plankuma” esamība tajā – viņa spēles piemēru uz 100-lauciņu galdiņa trūkums.

Vladimira Golosujeva grāmatās (1989. un 1997.gada) pieminēts mačs Maskava – Ļeņingrada (Sokovs divas reizes vinnēja Timkovski) un I Ļeņingradas čempionāts simtlauciņu dambretē, kas beidzās ar 1.vietas dalīšanu starp Sokovu un Rammu; Ļeva Rubinšteina grāmatā “Василий Соков” (1952.g., spec. redaktors L.Ramms) šis turnīrs iekļauts rezultātu koptabulā. Viktoram Rešetņikovam un Gaļinai Trockihai (“Василий Соков”. – М.: ФиС, 1985.g.) ir minēti divi Sokova simtlauciņu uzdevumi, viens no tiem ir arī Golosujeva grāmatā.

Gercenzons un Geršts, acīmredzot “ieprogrammētie” ar savas grāmatas nosaukumu – “Волшебник русских шашек” (Лениздат, 1991.g.), – par simtlauciņu dambreti nav izteikušies.

Pa to laiku pēc paša Borisa Gercenzona apliecinājuma, par ko J.Filipovs ziņoja rakstā par Ļeņingradas pirmskara čempionātu – “100” (“А началось с того турнира…”. – “64”, 1977.g., № 35), Sokovs uzskatīja, ka simtlauciņu dambretei pieder nākotne. Meistara 70 gadu jubilejā žurnāla “Шашки” (1983.g., № 4) programmas rakstā atgādināja, ka «pirms kara, izmēģinot savus spēkus uz lielā galdiņa, Vasīlijs Sokovs māsai teica: ”Pagaidi, drīz būšu pasaules čempions!”».

• • •

Pirms pusgada es sāku pārskatīt 1930.gadu otrās puses “64” avīzes brīnišķīgajā Džeika Kačera elektroniskajā bibliotēka (viņš palūdza uzrakstīt, ka viņa – citēju – “afrikāņu audzēkņi dievina Sokovu, audzēkņu skatījumā viņš ir spilgtākā zvaigzne”).

Esmu sācis ar Ļeņingradas čempionātu, tomēr pirmā “izmeklēšanas lēkme” beidzās ar vilšanos: atradu koptabulu (“64”, 1939.gada 15.martā, № 15), taču Ramma atskaitē par sacensībām bija tikai fragmenti no piecām partijām, un tikai viena no tām Sokova – neizšķirts ar Cicenovecki (un Ramma uzvara pār Kazanski un Burkovski, Kazanski pār Svjatoju un Svjatoja pār Cicenovecki)…

Diagramma Nr.1

Sokovs – Cicenoveckis

Ramms: “Baltie upurēja kauliņu, forsēti ieņemot svarīgo punktu “17”.”

55…31-37 56.47-42! (56.24-20=) 56…37×48 57.17-12 48×19 58.12×3 13-19,

“un šeit,“ raksta Ramms, “Sokovam un daudziem dalībniekiem par brīnumu Cicenoveckim izdevās pierādīt, ka pozīcijā ir neizšķirts.”

Nākamajā numurā (20.martā) “64” redakcija ar jaunā Maskavas meistara S.Petrova komentāriem publicēja… vienīgo Sokova zaudējumu. Kritiskās pozīcijas analīze, starp citu, kvalitatīva.

Markovičs – Sokovs

1.32-28 18-23 2.34-29 23×32 3.37×28 12-18 4.41-37 7-12 5.46-41 1-7 6.37-32 20-25 7.41-37 18-22 8.29-23 25-30 9.35×24 19×30 10.40-34 30-35 11.34-30 35×24 12.23-19 14×23 13.28×30 12-18 14.45-40 7-12 15.30-25 10-14 16.33-29 14-19 17.29-24 19×30 18.25×34 5-10 19.34-29 10-14 20.40-34 15-20 21.34-30 13-19 22.30-25 8-13 23.38-33 19-23 24.42-38 23×34 25.39×30 18-23 26.33-29 23×34 27.30×39 17-21. Gājiens, protams, nav “vājš”, kā nosauca to Petrovs, piedāvājot alternatīvu 27…12-18 28.39-33 18-23;

27…17-21 “nosacīti vājš” summā ar diviem nākamajiem gājieniem – attiecībā pret pāreju sasaistē, bet Sokovs labprāt gāja uz tādām pozīcijām.

28.31-26 11-17. Šeit komentētājs, kam 1939.gadā pa rokai nebija datora, izrēķināja, ka “slikti ir 28…21-27 29.32×21 16×27, jo seko 30.37-32 11-16 31.32×21 16×27 32.38-32 27×38 33.43×32 ar stipro uzbrukumu baltajiem.” Patiesībā pozīcija ir līdzīga, taču melnie – grib sasaisti!

29.37-31. Petrovs dotu priekšroku 29…21-27 30.32×21 16×27 31.38-33 6-11 32.33-28 22×33 33.39×28 12-18 34.31×22 18×27 35.43-38, “un kaut arī baltajiem ir ievērojami labāka pozīcija, izšķirošā pārākuma tiem nav.” Bet Sokovs – nav Petrovs, viņš seko savam plānam:

29…12-18 30.39-33 13-19 31.33-29 9-13 32.44-39 19-23 33.38-33 23×34 34.39×30 13-19 35.33-29 4-10 36.47-42 3-9 37.42-38 10-15 38.30-24 19×30 39.25×34 14-19 40.43-39 2-8 41.49-43 8-13 42.50-44 19-23. Pēc 42…19-24 43.39-33 13-19 44.44-40 19-23 45.40-35 9-13 radās pozīcija no partijas.

43.39-33 13-19 44.44-40 9-13 45.40-35 19-24 46.31-27 22×31 47.36×27, diagramma Nr.2.

Diagramma Nr.2

47…13-19. Ja uzreiz 47…6-11, tad 48.35-30!! (pozīcija pēc 48.48-42? 13-19 – piezīmēs pie nākamā melno gājiena partijā) 48…24×35 49.33-28 13-19 50.27-22 18×27 51.29×18 ar pāreju makrogalotnē ar lielu balto pārākumu.

48.48-42? “Šis gājiens ar kļūdaino turpinājumu, kas gadījās partijā, izlaiž uzvaru,” norādīja Petrovs. “Pēc 48.43-39! baltie vinnēja visos variantos, piemēram:

1. 48…18-22 49.29×18 22×13 50.34-30 13-18 51.30-25 18-23 52.25×14 19×10 53.39-34 10-14 54.34-30 14-19 55.48-43 23-29 56.43-39 29-34 57.30-25 34×43 58.38×49;
2. 48…23-28 49.32×25 21×43 50.29×20 15×24 51.34-30 43×34 52.30×19;
3. 48…20-25 49.29×20
3.1. 49…25×14 50.48-43 14-20 51.34-29 23×34 52.39×30 20-24 53.43-39 18-23 54.33-28;
3.2. 49…15×24 50.48-43 6-11 51.33-28 24-29 52.39-33 29×40 53.35×44 25-30 54.43-39 19-24 55.28×19 24×13 56.33-28 13-19 57.38-33, bet ne 57.44-40? 17-22 58.28×6 30-35 59.26×17 35×42=”.

48…18-22?? Glāba partiju, kā atzīmēja Petrovs, 48…6-11! 49.43-39 (49.42-37 23-28!) 49…24-30! 50.35×22 17×48 51.26×6 20-24 52.29×18 24-30 53.34×25 48×1= vai, papildinot viņa analīzi, 51…20-25! 52.29×18 16-21! 53.27×16 15-20! 54.6-1/16-11 25-30 55.34×14 48×43=.

49.29×18 22×13 50.32-28 21×23 51.33-29 24×33 52.38×9 17-22 53.9-4 22-28 54.4-36, melnie padevās.

Šī ir partija no 3.kārtas; pēc 4. ar simtprocentīgo rezultātu līdera pozīciju ieņēma Ramms. Pēc 9 kārtām līdera pozīcijās atradās Sokovs un Ramms (jau zaudējis Svjatojam); pēc “64” paziņojuma (1939.g. 20.februārī, № 10) uz to brīdi līderu savā starpā nospēlētajā partijā Ramms varēja vinnēt PSRS čempionu, taču “nepamanīja vienkāršu kombināciju”. Par puspunktu bez zaudējumiem atpalika 1.sporta klases spēlētājs Belkins (viņš un Kazanskis, kā Sokovs, nav atgriezušies no kara).

10.kārtā trīs līderi vinnēja savas partijas. Pēdējā kārtā pirmais partiju pabeidza Belkins, uzvarot Kazanski, tāpēc Sokovam un Rammam bija nepieciešams izcīnīt uzvaru. Ramms vinnēja Cicenovski, Sokovs – Burkovski.

Pieminētajā 1977.gada rakstā J.Filipovs uzrakstīja: “Pirmais turnīrs 100-lauciņu dambretē mūsu valstī pievērsa ne vien ļeņingradiešu uzmanību. Par tā rezultātiem interesējas maskavieši, harkovieši, kijevieši, odesīti. Uz čempionāta galvenā tiesneša Fjodorova vārda pat atnāca vēstule no Francijas ar lūgumu atsūtīt Sokova partijas no turnīra.”

Acīmredzot neatgriezeniski zudušajās Sokova burtnīcās noteikti bija ne tikai viņa partiju analīze no Ļeņingradas simtlauciņu čempionāta; bet kurš zina, varbūt pirmskara franču žurnālos atradīsies šī turnīra pēdas.

Bet pie mums redakcija “64” 25.numurā (1939.g. 5.maijā) publicēja partiju Markovičs – Ramms ar uzvarētāja piezīmēm.

Viss… Pirmskara šaha un dambretes avīze pie I Ļeņingradas čempionāta 100-lauciņu dambretē neatgriezās. 35.numurā (1939.g. 24.jūnijā) ar īsām piezīmēm publicēta partija Koskovs – Šmidts no Harkovas sacīkšu fināla (1-2. Ašbels un Švidskis – pa 6½ no 9 punktiem; 3-5. Dadašjans, Mogilevičs un Šmidts – pa 5½).

Pirms paša kara, jau 1941.gada jūnijā, beidzot uzsāka savu simtlauciņu turnīru arī maskavieši – divi meistari, divi meistarkandidāti, četri 1.sporta klases spēlētāji un divi 2.sporta klases dambretisti. “64” 24.numurs (1941.g. 11.jūnijā): “Lieliski startēja meistarkandidāts Levinsons, kuram ir 3½ punkti no 4. Otrajā vietā – meistars Giļarovs – 3½ no 5, trešajā – meistars Kozlovs – 4½ no 7.” Divos pēdējos avīzes numuros (18. un 25.maijā) paziņojumu par šo turnīru neesmu atradis.

• • •

Tomēr es atcerējos par maču Maskava – Ļeņingrada un, “atgriežoties 38.gadā”, tiku atalgots: avīzes 26.numurā (10.maijā) ir detalizētā atskaite par mūsu valstī pirmajām oficiālajām sacensībām simtlauciņu dambretē – 1.maijam veltītajam divriņķu mačam uz sešiem galdiņiem Maskava – Ļeņingrada, ko organizēja “64” redakcija.

Spēles norisinājās Maskavas centrālajā šaha un dambretes klubā (Kuzņeckas tilts, 13) 5. un 6.maijā attiecīgi sešos vakarā un vienos pēcpusdienā. Laika kontrole – 25 gājieni stundā.

Pirmajā kārtā ļeņingradieši – meistari Sokovs, Ramms, Tjunevs un 1.sporta klases dambretisti Koršunovs, Cicenoveckis un Veretē – spēlēja ar baltajiem pret sešiem Maskavas meistariem – Timkovski, Potapovu, Giļarovu, Šapiro, Mirotinu un Sidlinu; citā dienā maskaviešu komanda spēlēja izmainītajā sastāvā: pie otrā galdiņa spēlēja meistars Ginzburgs (Potapova vietā), pie piektā – meistars Petrovs (Mirotina vietā), bet pie sestā Sidlinu nomainīja 1.sporta klases dambretists Torčinskis (drīz ieguvis meistara titulu – kā trīs ļeņingrādieši).

Mača iznākums neiepriecināja maskaviešus – abas dienas beidzās ar rezultātu 4:2 Ļeņingradas labā. Izpaudās secīgs trīs gadu darbs: vēl 1935.gada septembrī “64” atzīmēja, ka “ārkārtīgi interesanta ir Ramma rietumu un eiropiešu dambretes mācību grupas izveide .

Galvenais Sokova simtlauciņu partiju meklējumu rezultāts – “64” 31.numurā (5.jūnijā) ļeņingradiešu līderis komentēja otro mača partiju (fotogrāfijā atainots tieši šīs partijas moments).

Dažas piezīmes mūsdienās izskatās naivi, taču jāatceras, ka Sokovs ņēma vērā avīzes auditoriju.

Timkovskis – Sokovs , mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 6.maijā

1.31-27 17-21 2.36-31 21-26 3.41-36 20-25 4.33-28 15-20 5.39-33 10-15 6.44-39 20-24 7.34-30 25×3 8.40×20 15×24 9.45-40 18-23 10.39-34 5-10 11.33-29 24×22 12.27×29 14-2013.34-30! 10-15. Rupja kļūda būtu 13…20-25, jo seko 14.29-23 25×45 (jāsit vairākums) 15.23×5.

14.30-25 20-24 15.29×20 15×24 16.40-34 12-18 17.43-39 7-12 18.38-33. Labāk bija spēlēt 18.32-28, tiecoties turpmāk “atraisīt” savu kreiso flangu ar gājienu 37-32 и 42×31.

18…19-23! 19.42-38 11-17 20.34-30 13-19 21.39-34 8-13 22.48-42? Nospēlēts vāji, labāk bija 22.31-27. Baltie nepievērš uzmanību savam kreisajam flangam, tādējādi ar katru gājienu pasliktinot savu stāvokli.

22…9-14 23.34-29 23×34 24.30×39 18-23 25.33-28 6-11 26.31-27 17-21, diagramma Nr.3

Diagramma Nr.3

27.50-45 11-17. Izdarot šo gājienu, melnie cerēja uz šādu turpinājumu: 28.28-22 17×28 29.35-30 24×35 30.45-40 35×33 31.38×20 26-31!! 32.37×8 28×48, un melnie uzvar.

28.46-41 12-18! Ātri zaudēja 28…4-10?, jo seko 29.28-22! 17×28 30.35-30 24×35 31.25-20 14×25 32.45-40 35×33 33.38×7 1×12 34.32×5.

29.36-31 2-7. Nepareizā lamatu plāna sākums, pēc kura baltie uzlabo savu stāvokli. Izrēķinot variantu 29…17-22 30.28×17 21×12 31.41-36 23-28! 32.32×23 19×28 33.38-33 16-21! 34.27×16 28-32 35.37×28 26×48, melnie to atmeta balto atbildes dēļ 36.39-34 48×30 37.25×34, neievērojot to, ka pēc 37…13-19! 38.34-29 14-20 baltie zaudē kauliņu.

30.41-36 7-11 31.49-43! 1-6 32.27-22 18×27 33.31×22 3-9 34.45-40 13-18 35.22×13 9×18 36.47-41! Šo melnie neievēroja, izdarot savu 29.gājienu.

36…4-9 37.39-34! 9-13 38.34-30 17-22 39.28×17 21×12, diagramma Nr.4

Diagramma Nr.4

40.36-31. Labāk bija 40.32-28 23×32 41.37×28 ar līdzīgu spēli.

40…11-17 41.31-27 6-11! 42.38-33? Ceitnotā baltie rupji kļūdās. Tomēr arī pēc 42.27-21 16×27 43.32×21 melnajiem saglabājās pārākums.

42…26-31! Baltie padevās, jo uz jebkuru gājienu seko 23-28 utt. Interesanta partija, neskatoties uz abpusējām kļūdām (Vasīlija Sokova komentāri).

Pēc trim ar pusi mēnešiem pretinieki satikās pie “ierastā” 64-lauciņu galdiņa – VII PSRS čempionāta 19.kārtā Timkovskis atkal zaudēja par valsts čempionu kļuvušajam Sokovam.

• • •

Un “pēdējā svītra” Vasīlija Sokova – 100-lauciņu dambretes spēlētāja – šodienas portretā. Nākamajā “64” numurā (1938.gada 10.jūnijā) publicēta Dmitrija Koršunova partija pret M. Šapiro no mača Maskava – Ļeņingrada pirmās kārtas. Tā ir brīnišķīga ne vien ar panākumiem vainagojušos balto secīgo spēli uz aplenkumu (Koršunovs, tāpat kā Sokovs, vinnēja abas partijas), bet arī ar Meistara piedalīšanos analīzē.

Koršunovs – Šapiro, mačs Maskava – Ļeņingrada, 1938.gada 5.maijā

1.31-26 19-23 2.36-31 14-19 3.41-36 10-14 4.34-30 20-25 5.31-27 25×34 6.39×30 17-22 7.37-31 23-29 8.33×24 22-28 9.32×23 18×20 10.30-25 20-24 11.44-39 12-18 12.46-41 7-12 13.41-37 1-714.37-32 19-23 15.27-21 16×27 16.32×21 14-19 (16…11-16? 17.40-34 16×27 18.31×22 18×27 19.25-20 14×25 20.34-30 25×34 21.39×28)

17.21-16 15-20 18.25×14 9×20 19.39-34 5-10 20.31-27 10-14 21.34-30 11-17 22.27-21 17-22 23.42-37 4-10 24.37-31 22-28 25.16-11 7×27 26.31×33 10-15 27.33-28 23×32 28.38×27 12-17 29.43-38 8-12 30.47-42 2-7 31.27-21 3-9 32.30-25 24-29 33.50-44 19-23 34.42-37 23-28 35.44-39 20-24 36.36-31 18-23 37.49-43 14-19 (?!). Pēc 37…6-11/13-19 melno centrs nebūtu sliktāks par to aplenkušajiem balto kauliņiem.

38.39-33 28×39 39.43×34, diagramma Nr.5

Diagramma Nr.5

39…13-18(?!). Stiprāk ir 39…17-22:

1. 40.21-16 22-28 41.25-20 12-18 42.37-32 28×37 43.31×42 29-33=;
2. 40.37-32 9-14 41.32-27 13-18 42.38-33 29×38 43.48-43 38×49 44.21-16 49×21 45.26×8 7-12 46.8×28 23×32 47.25-20 14×25 48.34-29 24×33 49.35-30 25×34 50.40×27;
3. 40.25-20 12-18 41.37-32 9-14 42.20×9 13×4 43.48-43 22-28 44.21-17 28×37 45.31×42 7-11 46.17-12 18×7 47.38-32 29-33 48.34-29 23×34 49.40×38=.

40.37-32!? Koršunovs acīmredzot saprata, ka 40.25-20 nedos uzvaru: 40…7-11 41.21-16 29-33 42.38×29 24×33 43.16×7 12×1 44.48-43 15×24 45.34-29 23×34 46.40×20 6-11 vai 40…29-33 41.38×29 24×33 42.48-43 15×24 43.34-29 23×34 44.40×20 18-23 45.35-30 23-29 46.45-40 6-11 47.20-15 9-14 48.30-25 19-24.

40…9-14 41.32-27! (41.48-43 15-20) 41…6-11?!! Principiālais lēmums, kas parāda melno ticību centra spēkam! Slikti ir 41…15-20? из-за 42.38-32!, taču bija iespējams 41…7-11 42.21-16 17-22 43.16×7 12×1 44.38-32 22-28 45.27-21 28×37 46.31×42=.

42.21-16 14-20. 42…15-20 43.38-32; 42…17-22 43.38-33, 44.48-43, 45.34-30, 46.26×8.

43.25×14 19×10 44.27-21. 44.34-30 18-22 45.30×28 22×42 46.48×37 29-34 47.40×29 17-22 48.27×18 12×34 ar tālāk iespējamo 49.35-30 34×25 50.26-21 25-30 51.31-27 30-34 52.27-22 34-39 53.21-17 39-43 54.17×6 43-48 55.37-32 48-30 56.6-1 7-11 57.16×7 30-2=.

44…10-14. Izrādās, ka atkal neuzvar 45.34-30 14-19 46.48-43 15-20 47.30-25 18-22=.

45.38-32. Šeit bija iespējams 45…18-22?! 46.32-27 22-28 47.48-42 28-33! 48.42-37 15-20 49.34-30 14-19 50.37-32 20-25/33-39=.

45…15-20, un pēc 46.48-43 partija varēja beigties neizšķirti: 46…23-28! 47.34×23 (47.32×23 24-30! 48.35×15 14-20 49.15×33 18×49 50.34-29 49×35 51.29-23 35-13 52.45-40 13×36 53.23-19=) 47…28×19 48.31-27 19-23 49.43-39 23-28 50.32×23 18×29 51.39-34 29-33 52.34-30 24-29 53.30-24 17-22!=, bet baltie kļūdījās – 46.31-27?, diagramma Nr.6

Diagramma Nr.6

46…20-25? Līdz šim momentam Šapiro spēlēja ļoti labi, bet, iespējams, ceitnotā apjuka.

47.32-28 23×32 48.27×38 25-30 49.34×25 18-23 50.38-32 29-33 51.40-34 24-29 52.34-30 33-39 53.45-40 29-33 54.30-24 23-29 55.24-20 14-19 56.20-15 29-34 57.40×38 39-44 58.15-10, melnie padevās.

Pēc partijas Sokovs parādīja, ka 46.gājienā melnie varēja uzvarēt: 46…23-28!! 47.32×23 20-25!! 48.23-19*, un kaušana 48…14×23(!) deva uzvaru – 49.48-42 17-22 50.42-38 22×31 51.26×37 11-17 52.34-30 25×34 53.16-11 7×27 54.38-33 29×38 55.40×20 38-43.

48…24×13? 49.34×23 18×29 gadījumā baltie panāca neizšķirtu: 50.40-34 29×40 51.45×34 13-18 52.48-42 (52.34-29 14-20) 52…14-19 53.42-38 17-22 54.34-29! 22×31 55.26×37= или 50.48-43 13-18 51.43-38 17-22 52.40-34 29×40 53.45×34 22×31 54.26×37 14-19 55.37-31 11-17 56.31-26=.

Lieliska saspringtā divkauja, kas apstiprina, tāpat kā pārējās šeit parādītās, Vasīlija Sokova viedokļa taisnīgumu par to, ka “meistari, kuri apguvuši krievu dambretes pozicionālos pamatus, spēs salīdzinoši neilgā laika periodā pilnībā apgūt simtlauciņu galdiņa tehniku” (“64”, 1938.g. 20.aprīlī, № 22).

Pateicos Dmitrijam Samginam par palīdzību publikācijas sagatavošanā.

Lasīt vairāk

Pusaudzis Gestēms (nobeigums)

15.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

Pusaudzis Gestēms (sākums)

3. Pacelšanās

Lai pabeigtu jaunā Gestēma portretu, jāpastāsta par viņa debiju Francijas čempionātā un aizmirsto epizodi, kas notika turpmāk.

Tagadējā Francijas Dambretes federācija (FFJD) – kā juridiska persona – tika nodibināta 1937.gadā, tāpēc 1938.gada nacionālais čempionāts kļuva arī par tās debiju – “pirmo oficiālo” valsts čempionātu, kāds skaitās arī līdz šim. 10 spēlētāju divriņķu turnīrā bezierunu uzvaru guva 39-gadīgais Holandes eksčempions Germans de Jongs, kurš ilgi dzīvojis Francijā un tāpēc pielaists sacensībām.

Koptabula (ar zvaigznītēm atzīmēti nākamie Francijas čempioni) nedod priekšstatu par cīņas gaitu. Diezgan ilgi kopā ar nākamo uzvarētāju līdera pozīcijās atradās 24-gadīgais Lionas čempions Adriēns Šampēns – neskatoties uz zaudējumu spēlē pret de Jongu, kurš, savukārt, zaudēja Kingam. Pēc pirmā riņķa Šampēnam un de Jongam bija pa +6 -1 =2 (14 punktiem), par vienu punktu bez zaudējumiem atpalika Kings, vēl par diviem – Gestēms, ar trijām uzvarām un zaudējumu Šampēnam, kuram atdeva kauliņu… pēc sestā (!) gājiena.

Kings neveiksmīgi nospēlējā otrajā riņķī, bet de Jongam un Šampēnam pirms savstarpējās spēles 14.kārtā joprojām bija vienāds punktu skaits. Abi acīmredzot stipri nervozēja: 16.gājienā rupji kļūdījās ar melnajiem spēlējošais de Jongs – un Šampēns sāka uzbrukumu. 22.gājienā baltie pieļāva neprecizitāti, taču nemanāmu izlīdzinājumu de Jongs neatrada – un tad Šampēns (23.gājiens) no diviem turpinājumiem izvēlējās to, kas noveda nevis līdz materiāla paņemšanai, bet līdz vienlīdzībai, un beigu beigās pat zaudēja.

Čempionāta otrajā daļā klāt esošais Raihenbahs pēc partijas parādīja, kā baltie ātri paņēma kauliņu pēc pareizā 22.gājiena (sk.partijas). Šampēns pieskuma – zaudēja “caursišanas” spēku, tomēr punktu krājuma pietika “sudrabam”.

Francijas čempionāta 14.kārta. Pie galdiņiem (no kreisās uz labo): de Jongs, Šampēns, Gestēms, Kings.

Otrais no labās puses starp skatītājiem – Raihenbahs.

Gestēms atkārtoja pirmā riņķa rezultātu. Otrajā partijā ar Šampēnu viņš mēģināja atspēlēties (tad varētu pretendēt uz “sudrabu”) un pat “pārcentās” – taču lionietis to neizmantoja. Prese rezumēja: sešpadsmitgadīgais Ziemeļfrancijas pārstāvis “radīja stipru iespaidu”. Tomēr…

Pirmā atbildīgā pasākuma panākumu iedrošināta, FFJD izsludināja 8 spēlētāju turnīra organizāciju – ar Raihenbaha, Bizo, Fabra, Molimāra, Bonnāra, Merono (Marokas čempions), Šampēna un de Jonga piedalīšanos. “Gada atklājuma” sarakstā nebija.

Gestēms reaģēja netriviāli: pēc dažiem mēnešiem viņš izsauca de Jongu uz maču! Šāda divkauja jebkurā gadījumā kalpotu kā laba pieredze Gestēmam, bet uzvara tajā pavēra vilinošās perspektīvas – kāpēc gan ne?! – cīņai ar Raihenbahu.

Holandietis bija Francijas čempions dambretē, taču nebija tās pilsonis – tāpēc de Jongs versās ar delikātu jautājumu federācijā, kas rekomendēja noraidīt izaicinājumu, jo aprīlī (1939.g.) jau bija ieplānots nākamais valsts čempionāts (atkal 10 spēlētāju divriņķu turnīrs). Germans de Jongs tā arī rīkojās, taču – šķiet, viņam bija gaužām labs raksturs! – atzīmēja, ka tomēr nospēlēs maču – ja saglabās titulu.

1938.gada jūlijā, pēc valsts čempionāta, de Jongs nospēlēja 4 partijas (visas neizšķirti) ar Raihenbahu, kurš gatavojās kārtējam mačam par pasaules čempiona titulu (oktobrī, ar Kelleru), – bet mačs ar jaunieti no Lilles nenotika: par valsts čempionu kļuva 33-gadīgais matemātikas skolotājs no Lionas Abels Verss…

Šajā turnīrā Gestēms sadalīja 2.-4.vietu ar de Jongu un Bizo – bet zaudējuma otrajā riņķī tieši de Jongam dēļ palika bez medaļas.

Šampēna nebija (spēlēja 9 cilvēki): avīzēs rakstīja, ka viņš atteicās “ģimenes apstākļu dēļ”; ko nožēlot! Viņam 25 – nav pēdējais turnīrs. 1939.gada 1.septembrī sākās Otrais pasaules karš, 1940.gada maijā karadarbība izvērsās Francijas teritorijā. 1940.gada 11.jūnijā pie Suasonas (90 km no galvaspilsētas) Adriēns Šampēns gājis bojā; pēc trim dienām vācieši iegāja Parīzē.

Līdz ar kara sākumu beidzās Pjēra Gestēma jaunība – beidzās “visās nozīmēs”, un dambretes arī. Priekšā bija brīnišķīgs atklājums, kas uz visiem laikiem “ierakstīs” viņa vārdu dambretes vēsturē, priekšā bija – slavas gadi.

La vie devant soi …

P.S. Pārskatot vecās holandiešu avīzes, es atradu vēl vienu Gestēma aizmirsto partiju (Ghestem – Wim Huisman) un partijas Verse – de Jongh pilno pierakstu no 1939.gada Francijas čempionāta.

Partijas šeit.

Lasīt vairāk

Pusaudzis Gestēms

08.05.2019

Autors: Vladimirs Vavilovs

«Мы ленивы и нелюбопытны…»
A.Puškins «Путешествие в Арзрум»

«Ваше любимое занятие? — Рыться в книгах».
No Kārļa Marksa «анкеты-исповеди»

…Kaut arī mans viedoklis par galvenokārt Interneta kaitīgumu – salīdzinot ar pozitīvajiem momentiem – nav mainījies, neesmu pret šīs XX gadsimta revolucionārās tehnoloģijas iespēju izmantošanu.

Pagājušā gada beigās Delftas elektroniskā bibliotēka izsludināja darba iespēju ar 100 miljoniem lappušu holandiešu (pārsvarā, bet ne tikai) grāmatu, žurnālu un avīžu – gandrīz vai no grāmatu iespiešanas sākuma līdz – pagaidām – 1995.gadam. Tiesa, brīvi pieejams nav viss: tā, žurnāla Het Damspel numuri, kas varētu ieinteresēt dambretistus, sākot ar 1940.gadu “slēgti”; cerēsim – ne uz visiem laikiem.

Tā kā nebiju aizņemts ar cīņu par pārākumu pasaulē, nevarēju sev atteikt “parakņāties” atklātajā informācijas Klondaikā – jo vairāk tāpēc, ka simtlauciņu partiju bāzēs, kā sen jau kļuva skaidrs, ir lielas “tukšās vietas”. Daļa no tām, pateicoties nesavtīgajiem entuziastiem ir aizpildīta – tomēr vēl tālu.

1.Gestēma noslēpums

Viens no pirmajiem jautājumiem, kas rodas, dziļāk iepazīstot Pjēra Gestēma (14.02.1922 – 11.03.2000) biogrāfiju, – kāpēc viņš ir piedalījies mačā par pasaules čempiona titulu 1945.gada vidū? Seibrands neizturēja un atkārtoja šo jautājumu – pirmajā no septiņiem rakstiem, kas veltīti klasisko pozīciju “iebrukuma izgudrotājam” (De Volkskrant sestdienu numuros no 2000.g. 25.marta līdz 6.maijam).

Kas attiecas uz 1942. un 1943.gada Francijas čempiona “morālajām tiesībām” uz maču par pasaules čempiona titulu, tās, šķiet, neapstrīdēja nedz tautieši (paralēli Parīzē notika valsts čempionāts), nedz – retrospektīvi – holandieši, ar nokavēšanos un samulsuši pamanījuši, ka jaunajam francūzim nebūtu slikti nospēlēt ar viņu jauno līderi – Pitu Rozenburgu… ja (!) viņš, protams, atgriezīs sev 1943.gadā izcīnīto valsts čempiona titulu (1944.gada Holandes čempionātā – bez Rozenburga piedalīšanas – uzvarēja nenogurdināmais Kellers; nākamais notika vien 46., un “zeltu” atkal izcīnīja Kellers – pēc papildmača ar Rozenburgu, kura zvaigzne “stingri” uzlēks tikai 48.).

Attiecībā uz pašu maču visdrīzāk viss ir vienkārši: Gestēms spēja nodrošināt tā finansējumu un Raihenbahu apmierinošo balvu fondu – un, vairāk nekā pārliecinoši uzvarot, kļuva par pasaules čempionu. Turpmākais – jau cits stāsts.

No pirmā jautājuma, kas uztrauc – īpaši tāpēc, ka pagājuši daudzi gadi – tikai apoloģētus, pāriesim uzreiz pie Gestēma neilgās karjeras fināla, salīdzinājumam piebilstot, ka Kupermans un Pits Rozenburgs ir viņa vienaudži: pirmais jaunāks par 2 mēnešiem vien, otrais – par 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Rozenburgs (24.10.1924 – 27.04.2003) spēlēja Holandes komandu čempionātā līdz 2001., pēdējo oficiālo partiju nospēlēja 2003.gada 13.janvārī – savas provinces klubu čempionātā. Pēdējās oficiālās Kupermana (21.04.1922 – 6.03.2006) sacensības – Panamerikas čempionāts, 2005.g. 12.-22.jūlījs.

Pēdējā Gestēma partija – zaudējums principiālajā divkaujā pret Rozenburgu (kas trīs dienas iepriekš kļuvis jau neaizsniedzams) I Olimpiskā turnīra pēdējā kārtā 1948.gada 4.decembrī. Pēc tam – tikko noskaidrojās, ka uz maču-revanšu nav nekādu iespēju, – Pjērs Gestēms dambretei pat nepieskarās.

1980.gados ar viņu vairākas reizes tikās Seibrands, kurš brauca uz Lilli ar seansiem un kuru ļoti aizņēma divkārtējā pasaules čempiona apņēmīga un pilnīga intereses zuduma pret dambreti noslēpums, – ilgo sarunu laikā Gestēms labprāt risināja pozīcijas, kuras viņam rādīja; bet tās bija tikai epizodes – līdz dzīves beigām skaidrais un zinātkārais klasisko pozīciju “asā kā skuveklis” (Seibranda izteiciens) iebrukuma autora prāts tika nodarbināts ar bridžu.

Paša Gestēma skaidrojumu – kā pārāk ilgstošas dambretes sacensības traucēja uzņēmējdarbībai – diez vai var pieņemt pilnībā; galu galā lielākajai daļai dambretistu spēle nebija ienākumu avots – tāpēc bija populāri īsie turnīri ar 4-6 dalībniekiem, un uz tādiem turnīriem Gestēmu bez šaubām ar prieku aicinātu arī pēc 1948.gada – tāpat kā aicināja pirms tam.

Arī kaislība, ar kādu jaunais Gestēms iepazina dambreti, liekas nesavienojama ar neatgriezenisko – acumirklī – šķiršanos ar to.

Tomēr…

Природа – Сфинкс. И тем она верней
Своим искусом губит человека,
Что, может статься, никакой от века
Загадки нет и не было у ней.

2.Ieskrējiens

“Sešos no rīta es palīdzēju mammai pārdot sieru, astoņos gāju uz skolu – un katru vakaru no pusdeviņiem līdz vieniem naktī pētīju dambreti. Katru dienu, katru dienu, katru dienu,” tā Gestēms aprakstīja savu dambretes iepazīšanas laiku sarunā ar Seibrandu un Janu Vilardu (Jan Wielaard).

Tajā pati intervijā (Dammen № 43, 1989.g. marts) Gestēms runā par pirmo braucienu uz galvaspilsētu: “Vēl līdz 15 gadiem man atļāva aizbraukt uz Parīzi, lai nospēlētu pret Parīzas meistariem; tur es sastapu pasaules čempionu [Raihenbahu] un spēju panākt neizšķirtu…”.

Iespējams, ka te ir darīšana ar dubultās tulkošanas defektiem vai burtliča kļūdu, bet ne pasaules eksčempiona atmiņas aberāciju: visi pārējie pieejamie avoti šo vizīti datē ar 1938.gada sākumu. Šāds notikuma datējums, iespējams, rod apliecinājumu fotogrāfijas parakstā, kuru es atradu lapā Getty Images, kad visi pārējie materiāli šim rakstam bija gatavi apstrādei. Fotouzņēmuma oriģinālu piedāvā nopirkt – ar atlaidi – par 425€.

Paraksts vēsta: ”Pjērs Gestēms dod seansu uz 57 galdiņiem Noisy-le-Sec komūnā 1938.gada 20.janvārī. ”

Ieskatieties! Uz Jums skatās jaunais Gestēms. Mazāk nekā pēc mēneša viņš atzīmēs 16.dzimšanas dienu, gandrīz noteikti – mājās; bet tikmēr viņam ir – vien 15 gadi un viņš – gandrīz vai Parīzē (Noisy-le-Sec – galvaspilsētas piepilsēta, tieši piepilsēta – gan tagad, gan arī pirms 80 gadiem)…

Jādomā, ka Lillas brīnumbērnam jau bija diezgan laba reputācija, ja seši desmiti cilvēku, neskaitot skatītājus, darba nedēļas vidū (ceturtdien) devās ārpus pilsētas – nospēlēt pret viņu seansā, ko organizēja viens no Francijas vecākajiem dambretes klubiem Damier Parisien. Nav izņemts, ka tas notika pēc viņa tikšanos sērijas ar Parīzes meistariem, ieskaitot sensacionālo neizšķirtu mini-mačā no divām partijām pret pasaules čempionu.

Iespējams, ka tieši šajās janvāra dienās norisinājās arī konsultācijas divkauja Sonier & Renucci – Ghestem & Lecocq, iepriekš trūkstošā bāzēs; tā ir Giļarova “Simtlauciņu dambretes” 3.izdevumā (1955 g.). Ja Sonje un Lekoks – tolaik pazīstami meistari un franču dambretes kustības darbinieki, tad “Renuči” personību noskaidrot neizdevās.

Notikumam momentāni atsaukušos žurnālā La Revue Française du Jeu de Dames – 1938.gada februāra-marta numurā – Gestēms tika nosaukts par “gada atklājumu” un norādīts viņa 14 partiju kopējais rezultāts (+4 -2 =8) “ar franču dambretes pasaules ievērojamajiem pārstāvjiem”.

Neizšķirti nospēlējušo skaitā bija Germans de Jongs (Herman de Jongh, 1928.g. pasaules vicečempions, 1924.g. Holandes čempions), 1925.g. Pasaules čempionāta dalībnieks Sonje (Sonier), Parīzes čempions Perό (Pérot; viņš spēlēs Pasaules čempionātā 1948.gadā) un nākamie Francijas čempioni Fankauzers (Fankhauser, 1945) un Blūms (Blum, 1946). Gestēmu uzvarēja vien pasaules čempioni: 1925.gada – Staņislas Bizo un esošais – Moriss Raihenbahs.

Lielajā memoriālajā rakstā “De gloriejaren van Pierre Ghestem” (“Pjēra Gestēma slavas gadi”), kas tika pubicēts 144./145. un 146. Dammen numurā (2000 g.) – divos žurnālos, kas pabeidza unikālo 16 gadu Seibranda projektu, – otrajā šī raksta daļā Rozenburgs no pieminētā numura La Revue du Jeu de Dames iekļāva tikai partiju Bizot – Ghestem. Partijas fragments, kurā Gestēms uzvarēja Raihenbahu, tika dots pēc Gestēma intervijas Dammen № 43 – ar norādi, ka tā ir otrā mini-mača partija.

Ziemeļfrancijas jaunais čempions acīmredzot atpalika no pasaules čempiona pozicionālajā spēlē, tomēr, pēdējam pavirši spēlējot, “iespējams, trīsdesmito gadu labākais spēlētājs ” (kā Seibrands nodefinēja Raihenbahu) tika sodīts.

1930.gadu franču žurnāli nav pieejami, bet nesen gadījās redzēt pilnos abu divkauju tekstus – de Graafa grāmatā “Dambretes spēle pati pievilcīgākajā formā” (P.D. de Graaf «Het damspel in zijn aantrekkelijksten vorm»), kas tika iespiesta 1938.gada beigās. Tolaik de Graafs bija Het Damspel galvenais redaktors – un operatīvi iekļāva grāmatā materiālus, kas netika iekļauti žurnālā.

Vēl agrāk (jau 1938.gada aprīlī), pateicoties tam pašam de Graafam abas spēles tika publicētas avīzē Het volksdagblad: 4.aprīlī partija Raichenbach – Ghestem un 20.aprīlī – pasaules čempiona zaudējums (ar nosaukumu “Jaunā zvaigzne Francijā?”).

Šo svarīgo Gestēma un Raihenbaha partiju bāzē nav, tāpēc īstā publikācija – iespējams, pirmā pēc ilgajām aizmirstības desmitgadēm.

Partijas: šeit

Lasīt vairāk

100 gadi kopš Veniamīna Gorodecka dzimšanas, krievu dambretes romantika. 3. daļa

30.04.2019

Autors: Vadims Kočarovs

“Neizsmeļama vienkāršība”. Domāju, ka šajos divos vārdos pilnīgi precīzi ir atspoguļota mūsu brīnišķīgās spēles būtība. Apzīmējuma autors ir lielmeistars Gorodeckis. Viņa devīze bija: “Rakt dziļāk!”. Un visu dzīvi viņš meklēja, raka, “bija aizracies” līdz tādiem dziļumiem, kas citiem pat prātā neienāca. Kļūdījās. Atkal raka… Un atrada!

Un tomēr dambrete nebija mūsu ilgo sarunu vienīgā tēma. Vienreiz, kad atbraucu uz Maskavu, V.Gorodeckis aizveda mani uz Psiholoģijas institūtu uz jaunā zinātņu kandidāta lekciju “Tēlu atpazīšanas problēmas”. Lekcija bija ļoti interesanta, kaut man vietām nesaprotama. Atlikušo vakara laiku pavadījām apspriežot, kaut kas kļuva skaidrs. Tad viņš teica: “Žēl, ka dzīve iet uz beigām, varētu sākt darboties šajā virzienā dambretes jomā, bet tagad jau nepaspēt.”

Sešdesmito gadu beigās Gorodeckis aizbrauca atpūsties uz Kislovodsku, uz Ordžonikidzes sanatoriju. Pasakainā vieta: kalna virsotnē, priežu audzē. Istabas biedrs bija ļoti patīkams cilvēks ar uzvārdu Ježovs, kas strādāja, ja nemaldos, tirdzniecības pārstāvniecībā Francijā. Kādreiz viņš man smejoties pateica:

– Es nekad nebiju antisemīts, bet nāksies par to kļūt: Jūsu draugs katru dienu stāsta man ebreju anekdotes.

Patiesi, Gorodeckis zināja daudz anekdošu, un šīs īsās atmiņas pabeigšu ar vienu no tām, kas palika prātā:

– Abrām, tu šodien lasīji “Pravdu”?

– Nē. Ko tur raksta?

– Nu, šī nav telefona saruna.

Reizēm man liekas, ka dažas anekdotes Veniamīns Borisovičs izdomāja pats, tik ļoti tās saskanēja ar viņa personību, ar viņa ironisko attieksmi pret realitāti.

Nevaru sev piedot, ka neierakstīju mūsu sarunas. Pēc viņa stāstiem varētu rakstīt dambretes vēsturi (labs atbalsts Sergejam Gorbačevam). Vajadzēja līdzi ņemt diktofonu vai arī piezīmju grāmatiņu. Ko tagad padarīsi?! Šķita, ka tas nekur neaizies, vēl paspēšu. Bet nekas nav mūžīgs…

Pusgadsimtu Veniamīns Gorodeckis vadīja mani caur dzīvi, ne tikai dambretes, un vecāka drauga roku, kurš gatavs izpalīdzēt, atbalstīt, dot padomu, esmu jutis vienmēr. Šīs rindas veltītas cilvēkam, kuram esmu bezgalīgi pateicīgs par piesaistīšanu dambretes skaistumam, par draudzīgu atbalstu un par īstajām tēva rūpēm.

__________________________________________________________________________________________

Man šķiet, Krievijas Dambretes federācijai un Maskavas federācijai būtu jāgriežas Maskavas mērijā ar prasību uzstādīt memoriālo plāksni pie mājas, kur dzīvoja lielmeistars. Vai tad viņš nav pelnījis ikgadējo piemiņas turnīru? Tas kļūtu par viņa nopelnu atzīšanu dambretes pasaulē.

_________________________________________________________________________________________

Harms Virsma, Jannes van der Wal, Veniamīns Gorodeckis, Auke Sholma

Baltie uzvar

Ka spēlet ar baltajiem?

Baltie uzvar

Melnie uzvar

Lasīt vairāk

100 gadi kopš Veniamīna Gorodecka dzimšanas, krievu dambretes romantika. 2.daļa

24.04.2019

Autors: Vadims Kočarovs

1994.gada aprīlī atbraucu uz Maskavu, lai sveiktu draugu 75 gadu jubilejā. Tagad gribētu izmantot iespēju un publicēt gadsimta ceturtdaļu vecu apsveikuma tekstu.

Нелегка была дорога:
То шипы, а то цветы…
К юбиляру, словно к Богу,
Обращаемся на «ты».

Всех твоих высот отметки
Не оспорит даже враг.
64 клетки –
Добровольный твой ГУЛАГ.

Lasīt tālāk

(Sacerēts kopā ar žurnālisti Jeļenu Demidovu, kurai esmu ļoti pateicīgs par manu ideju talantīgu ietērpšanu dzejā.)

– Uz 80 gadiem atbrauksi? – jautāja jubilārs.

– Nē, Veniamīn Borisovič, tikai uz 90 gadu jubileju.

Viņš visu saprata: tas bija nevis solījums, bet novēlējums. Kas piepildījās.

Ļoti sen, kad meita Gaļina mācījās institūtā, bet dēls Vitālijs bija vēl skolnieks, es vērsos pie lielmeistara sievas:

– Roza Grigorjevna, vai Viktors spēlē dambreti?

– Lai Dievs pasargā! Viens lielmeistars ģimenē jau ir par daudz!

Dēls kļuva par ārstu, aizstāvēja kandidāta darbu. Rūpējās par vecākiem, visādi palīdzēja cīnīties ar kaitēm. Tomēr pats nepasargājās. 1994.gada jūlijā viņš aizgāja mūžībā.

80.gados lielmeistars Gorodeckis saskatīja jaunās iespējas atklātnē «Косяк Хромого», uzsākot karstus strīdus. Visiem ir zināms, ka dambrete ir vienkārša spēle. Taču no citas puses laba ir vienkāršība, ja viena pozīcija izraisa diskusijas tik daudzus gadus! Aiz noteikumu vienkāršības slēpjas dziļums, ko nenomērīt.

Kādreiz, sirmā vecumā esot, V.Gorodeckis teica:

– Jo vairāk es iedziļinos dambretē, jo vairāk pārliecinos, ka neviens tajā neko nesaprot.

Tā ir nevis augstprātība, bet cieņa pret dambretes ideju neizsmeļamību, kas dod estētisko baudu. Viņš arī sevi pieskaitīja pie “nesaprotošajiem”.

1. Trīspadsmit veidi, kā nosist ar dāmu. Atrodiet visus trīspadsmit.

2. Viens variants noved līdz uzvarai. Kurš tas ir?

Panāciet neizšķirtu ar baltajiem. Viens no pasaules čempioniem šahā M.Eive tā arī nespēja atrast šo paņēmienu.

Dambretē pastāv brīnumi! Kā baltie panāk neizšķirtu?

Vai varat uzvarēt?

Partijā melnie neatrada uzvaras manevru. Vai Jūs varēsiet?

Šedevrs arī dambretē ir šedevrs! Atrodiet smalku uzvaru!

Lasīt vairāk
image/svg+xml