Kas būs, ja Ulārs vienreiz pateiks “nē”?!
Sāksim mūsu rakstu ar vecu Odesas jautājumu: “Sema, ko Jūs no tā gūsiet? Un vai tas Jums ir vajadzīgs?” Vai atbildi uz šo jautājumu zina lepno federāciju vadītāji, mēs neesam pārliecināti.
Kā teica neaizmirstamais Žvaneckis: “Ja tev nav smadzeņu, tad, lai kur tu dotos, sanāk uz priekšu!”
Nesen ļoti lepnas un finansiāli nenodrošinātas federācijas parādīja citām federācijām vienu vietu biksēs un paziņoja par savu ceļu. Un šis ceļš bija tik skaidri aprakstīts, ka daudziem virs galvas spīdēja oreols un pat izauga spārni. Savācot visus spēkus, gribu un savas prasmes vienuviet, viņi paziņoja par Baltijas kausu dambretē. Pierunājot Ulāru mainīt turnīra nosaukumu, viņi sodīja finansiāli neatkarīgos un viņu bērnus, kā arī mēģināja rupji izturēties pret vecākiem.
Un ko mēs redzam? Uz turnīru Jegevā ieradās tikai 28 cilvēki. Tajā pašā laikā ļoti lepnās federācijas nosūtīja tieši tik daudz savu dalībnieku, cik pietiek, lai norādītu, ka tu kādu kaut kur sūtīji. Labi, ka vismaz uz turnīru.
Un vēl… Pēc briesmīgajām ziņām par Arunasa nāvi vēl viena šo lepno, netālu domājošo Federāciju problēma kļuvusi ļoti skaidra… Uz tuvāko laiku… Varbūt uz vienu dienu domājošo.. Kas viņus pazīst šos lepnos. Bet.. sakarā ar Arunasa nāvi kļuva skaidrs, ka dambretes pasaule ir veidota uz ļoti tuvām saitēm, personiskām attiecībām, kontaktiem, kas jāuztur. Un tieši tas ļauj pastāvēt dialogam, atrast kontaktpunktus un kaut ko organizēt dambretes telpā. Un lepnu un no naudas neatkarīgu federāciju vadītāji to neprot. Absolūti!
Politisko ambīciju un baiļu vadīti, viņi iznīcina visu apkārtējo. Galu galā padomājiet – viņi sodīja Borisu Družiņinu 83 gadu vecumā par mīlestību pret dambreti. Viņi turpina sodīt bērnus, neko neradot un neprotot. Un šis ir apsveicami. Bet tikai pagaidām. Līdz galīgi sabrūk… Nav ilgi palicis. Un fabulas otrā daļa ir ceļā.
Kas attiecas uz turnīru Jegevā.. Mēs ar lielu cieņu izturamies pret Ulāru. Lai viņam pietiek spēka un pacietības. Galu galā tikai atsevišķi cilvēki var rīkot turnīru ar šādu attieksmi pret dambretistiem. Galvenais, lai kādu dienu viņš nepateiktu: “Viss, pietiek. Es eju prom!”
Mēs novēlam veselību Borisam Družiņinam, kurš, neskatoties uz pārciesto insultu, turpina mīlēt mūsu spēli. Un brauc. Patstāvīgi un par savu naudu. Veselību!
Rezultātus atradīsiet šeit:
Jogeva Classic Vīrieši I Sievietes