Steidzieties izlasīt! 1827.gada A. Petrova grāmata “Руководство по основательному познанию шашечной игры”!!!

Šodien mēs publicējam pirmo grāmatu par dambreti, ko uzrakstījis pazīstams šahists Aleksandrs Petrovs. Kopā, kā vēsta avoti, palikuši ne vairāk kā septiņi eksemplāri. Iepazīstieties ar vēsturi mūsu lappusēs.

A. Petrovs dzimis muižnieku ģimenē un tiek uzskatīts par vienu no Krievijas šaha skolas pamatlicējiem. Šahu iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, bet jau divdesmit gadu vecumā kļuvis par labāko spēlētāju Sanktpēterburgā. Pēc sava spēles stila bijis kombinacionālas spēles piekritējs, lieliski orientējies atklātās pozīcijās, vienmēr centies ātrāk attīstīt savas figūras.

1824. gadā izdevis savu pirmo šaha mācību grāmatu krievu valodā – “Šaha spēle, dota sistemātiskā kārtībā, ar pievienotām Filidora spēlēm un to komentāriem”. Tās pirmās divas daļas bija veltītas šaha teorijai, bet pēdējās trīs – šaha spēles praksei. Grāmata kļuva par ceļvedi krievu šahistiem.

Tāpat Petrovs ir pazīstams kā viens no pirmajiem krievu dambretistiem. Viņš izdeva pirmo dambretes grāmatu krievu valodā – “Руководство к основательному познанию шашечной игры” (“Ceļvedis pamatīgai dambretes spēles apguvei”). Par godu Petrovam ir nosaukta galotne, kura aprakstīta grāmatā – Petrova trijstūris, kurā trīs dāmas sekmīgi cīnās pret vienu dāmu.

No 1840. gada Petrovs kā ierēdnis dienēja Varšavā, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Viņa māja kļuva par iecienītu šahistu pulcēšanās vietu. Šajā laikā Petrovs pārliecinoši apliecināja savu šahista spēku uzvarot mačos Kārli Janišu, Sergeju Urusovu ar 3:1 (1854) un 13:7 (1859), Iļja Šumovu ar 4:2 (1862). 1851. gadā Petrovs tika uzaicināts piedalīties pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā Londonā, taču dienesta aizņemtības dēļ noraidīja šo uzaicinājumu.

1863. gada sacelšanās laikā Petrovs bija spiests pamest Varšavu, lai neradītu liekas aizdomas cara policijai, jo viņa mājā bieži viesojās arī poļu šahisti. Viņš apceļoja Vīni un Parīzi, kur tikās ar tā laika labākajiem Eiropas šahistiem. Bija viņam tikšanās ar amerikāņu šaha ģēniju Polu Morfiju, taču spēlēt šahu abiem nesanāca.

1867.gadā Petrovs nomira Varšavā un ir apglabāts vietējā pareizticīgo kapsētā.

 

Apskatīties un izlasīt A. Petrova grāmatu var šeit.